Rinkēvičs: Latvijai būtiski nepakļauties mirkļa kārdinājumiem
Latvijai ir būtiski nepakļauties kādiem mirkļa kārdinājumiem, aizejot no pamata iestaigātajiem ceļiem, intervijā pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV)
Rinkēvičs skaidroja, ka viens no būtiskiem stratēģiskiem mērķiem ministra amatā, ņemot vērā to, ka šobrīd ir ļoti vētrains laikmets gan attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un ASV, gan pašā ES, ir maksimāli noturēt Latviju sadarbības līmenī, kas ir izveidojies ar ASV.
Vienlaikus būtiski esot maksimāli veicināt ES un ASV dialogu, maksimāli stiprināt Latvijas pozīcijas NATO un ES, kā arī nepakļauties kādiem mirkļa kārdinājumiem aiziet no pamata iestaigātajiem ceļiem, proti, no ļoti labu attiecību veidošanas Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ietvaros, ar Vāciju un Poliju, kā arī no sadarbības dažādās organizācijās.
Lūgts skaidrot, kas tieši ir "mirkļa kārdinājumi", kam Latvija nedrīkst pakļauties, ministrs skaidroja, ka mirkļa kārdinājumi ir vēlme kādā brīdī atteikties no Latvijas līdz šim stingri piekoptās politikas saistībā ar starptautisko organizāciju stiprināšanas.
"Piemēram, uzskats, ka ANO nav efektīva, tāpēc tai nav jāpievērš uzmanība, nav pareizs, jo ir tieši otrādi. Pašreizējā situācijā daudzpusējā diplomātija jeb multilaterālisms Latvijai ir daudz būtiskāks. Latvijai ir būtiski noturēt valsts politiku ES kontekstā kaut vai kopējā vērtību sistēmā," sacīja Rinkēvičs.
"Es negribētu, lai, cīnoties ar kādām negatīvām parādībām - korupciju vai, reformējot tiesu, varu -, mēs aizietu no kopējiem ES principiem. Es negribētu, lai Latvijā kādā brīdī liktos, ka sadarbība ar autoritāriem režīmiem vai to akla kopēšana ir kas tāds, kas Latvijai ir nepieciešams. Valsts vēsture 20.gados un 30.gados skaidri ir parādījusi, ka tas ir ļoti bīstams ceļš," pārliecību pauda ministrs.
Politiķis uzsvēra, ka Latvija vēlētos turpināt sadarbību ar ES dalībvalstīm, kas ir balstīta kopējā izpratnē par to, kā valstis redz tiesiskumu un demokrātiju. Viņš vēlētos, lai Latvija šādos jautājumos ietur pietiekami līdzsvarotu politiku, ņemot vērā valsts drošības intereses un valsts pamatattīstības intereses.
Tāpat ministram ir būtiski aktīvāk strādāt un veicināt Latvijas ekonomikas attiecības. Ņemot vērā, ka atbildība šajā jomā ir dalīta ar Ekonomikas ministriju (EM), tad Ārlietu ministrija (ĀM) cieši sadarbojas ar kolēģiem EM, uzsvēra politiķis.
"Ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju esam apsprieduši jaunus tirgus un jaunas potenciālās interešu zonas. Labi attīstās sadarbība Līča valstu reģionā, un labi sadarbība ir attīstījusies arī ar Ķīnu, Indiju un Koreju, tomēr redzu, ka parādās interese par Āfrikas kontinentu, konkrēti, IT un farmācijas jomā. Tāpat parādās interese par Latīņamerikas reģionu," teica Rinkēvičs.
Viņš vērsa uzmanību, ka uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem Latvijas preču eksports 2013.gadā bija 19,8 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 42 miljoni eiro. Savukārt eksports uz Ķīnu 2013.gadā bija 83,3 miljoni eiro, bet pērn - 149,3 miljoni eiro, tikmēr uz Koreju no Latvijas eksports 2013.gadā bija 25,6 miljoni eiro, bet jau 57,6 miljoni eiro 2018.gadā. Uz Indiju 2013.gadā eksports no Latvijas bija 21,9 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 30,8 miljoni eiro.
"Skaitļi it kā nav lieli, tomēr tendence ir. Indijā galvenais prioritārais loks ir nevis preču eksports, bet izglītība kā viens no būtiskiem ekonomikas virzītājspēkiem. Brīdī, kad kārtīgi investējam diplomātiskajās un politiskajās attiecībās un arī savā klātbūtnē, tendence veidojas pozitīva," atzīmēja politiķis.
Darbs ar ārējām ekonomikas politikas aktivitātēm, veicinot jaunu tirgu apguvi un zinot, ka gaidāma zināma turbulence pasaules ekonomiskajā attīstībā, ir būtisks, pauda Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka daudzi runājot par tuvākajos gados iespējamo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pasaulē un Eiropā.