Latvija pozīciju nemaina - bēgļu uzņemšanai jābūt brīvprātīgai

Valdība šodien izskatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par šonedēļ Bulgārijā paredzēto Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālo sanāksmi. Tajā paredzētas diskusijas par stiprāku Eiropas patvēruma politiku.

Ziņojumā teikts, ka 2015.gada migrācijas krīze pierādīja, ka nepieciešama visaptveroša pieeja, lai varētu novērst līdzīgas situācijas nākotnē, labāk pārvaldītu migrācijas plūsmas un uzlabotu ES migrācijas un robežu pārvaldību.

Lai pēc iespējas labāk tiktu galā ar izaicinājumiem, ir stiprinātas ES aģentūras un tiek veidotas jaunas informācijas tehnoloģiju sistēmas.

2016.gada vasarā Eiropas Komisija nāca klajā ar divām tiesību aktu pakotnēm Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas īstenošanai. Kopumā septiņos tiesību aktos ir sasniegts dažāds progresa līmenis. Turklāt diskusijas par Dublinas sistēmas reformu galvenokārt fokusējās uz solidaritātes un atbildības principa piemērošanas jautājumiem.

Ņemot vērā decembra Eiropadomes rezultātus, Bulgārijas prezidentūra šobrīd ir ieplānojusi intensīvu darbu ar Dublinas regulas grozījumiem, paralēli turpinot uzsākto darbu pie citiem patvēruma jomas tiesību aktiem.

AFP / Scanpix

Šajā sanāksmē ministri aicināti izteikt viedokli par to, vai ir jāizvirza prioritātes darbam ar Dublinas regulas grozījumiem, lai panāktu vienošanos vēlākais līdz 2018.gada jūnijam, kas ļautu ātri pabeigt Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, padarot ES patvēruma sistēmu efektīvāku normālos apstākļos un noturīgāku pret krīzēm.

Tāpat ministri aicināti izteikt viedokli par to, vai viss līdzšinējo pasākumu kopums veido visaptverošu pieeju migrācijai, nodrošinot efektīvāku krīžu pārvaldību un kādi vēl svarīgi pasākumi būtu jāveic šajā jomā.

Latvija dalībai sanāksmē atsevišķu pozīciju negatavos. Latvijas viedoklis atbilst iepriekš apstiprinātajām pozīcijām migrācijas un patvēruma jomā.

Latvija piekrīt, ka Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma ir svarīgs elements visaptverošas pieejas migrācijai nodrošināšanā, ES noturības pret krīzēm veicināšanā, kā arī efektīvā migrācijas plūsmu pārvaldībā. Tāpat Latvija piekrīt, ka darbs tiek intensificēts, lai panāktu sabalansētu vienošanos par visiem patvēruma tiesību aktiem, tostarp arī par grozījumiem Dublinas regulā pēc iespējas ātrāk.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir svarīgi, lai tiesību akti būtu kvalitatīvi un praksē īstenojami un formāli laika grafiki nevar būt attaisnojums tiesību akta kvalitātes samazināšanai.

"Latvija atkārtoti vēlas uzsvērt, ka dalībvalstu dalība jebkādos patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos var tikt īstenota tikai uz brīvprātības pamatiem," teikts šodien valdībā izskatītajā ziņojumā.

Latvija piekrīt, ka mērķtiecīga un stratēģiska sadarbība ar trešajām valstīm ir svarīgs aspekts, lai veidotu visaptverošu robežu pārvaldības sistēmu. Latvijas vērtējumā svarīgi ir veidot tādu sadarbības ietvaru, kas atbilstu konkrētās trešās valsts specifiskai situācijai.

Sadarbības veicināšana un informācijas apmaiņas stiprināšana gan nacionālajā, gan ES līmenī ir viens no elementiem, kam būtu pievēršama pastiprināta uzmanība arī integrētas robežu pārvaldības kontekstā. Tādēļ Latvija par atbalstāmiem uzskata tos pasākumus, kas veicina vienotu izpratni un pieeju dažādos ar robežu pārvaldību saistīto jautājumu aspektos.

2017.gada aprīlī tika sākta "globālā kompakta drošai, mierīgai un legālai migrācijai" izstrāde. Savukārt 2017.gada decembrī Meksikā tika panākta konceptuāla vienošanās par šī kompakta galvenajiem saturiskajiem elementiem.

Plānots, ka 2018.gada februārī valstīm tiks piedāvāts pirmais globālā kompakta projekts. Diskusijas par to turpināsies līdz jūlijam, savukārt apstiprināšana plānota 2018.gada decembrī.

Latvijas vērtējumā kompaktā ir jāiekļauj visaptverošs un komplekss pasākumu kopums, kas varētu palīdzēt sekmīgi pārvarēt migrācijas radītos izaicinājumus. Vienlaikus Latvija uzsver, ka šajos jautājumos jāņem vērā valstu nacionālā kompetence.