Vienotība uz "pilsoņu kara" sliekšņa
Ja mūsu platuma grādu iedzīvotāji būtu apveltīti ar karstāku temperamentu, veiksmīgs būtu tas derību slēdzējs, kas šonedēļ paredzētajā Vienotības kongresā prognozētu kārtīgu izkaušanos starp Edvarda Smiltēna un viņa kursa aizstāvjiem un Solvitas Āboltiņas līnijas sekotājiem.
Jau vairākkārt rakstīts, ka Vienotības priekšsēdētāja vietnieks E. Smiltēns paziņojis, ka apturējis savu kandidatūru uz partijas vadītāja amatu un ir gatavs pat izstāties no organizācijas, ja Solvita Āboltiņa līdz 19. augustā paredzētajam kongresam netiks atstādināta no Vienotības Saeimas frakcijas vadītājas amata. Šādu ultimātu jaunais politiķis pamato ar to, ka S. Āboltiņai ir pārāk liela ietekme reitingu katastrofu pārdzīvojošajā partijā, lai tā spētu realizēt pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām tik ļoti nepieciešamo restartu.
Šajā varas pārņemšanas plāna daļā viņam līdz šim katastrofāli neveicies. Par S. Āboltiņas nomainīšanu frakcijas vadībā nevēlas lemt ne pati frakcija, ne valde. Pēdējā pie šī jautājuma atgriezās pat trīs reizes, taču dienaskārtībā E. Smiltēnam tik principiālais jautājums tā arī netika iekļauts, un aizvadītajā trešdienā kļuva skaidrs, ka arī vairs nebūs mēģinājumu pie tā atgriezties. Arī Vienotības Saeimas frakcijai pirms kongresa sēdes nav paredzētas, tāpēc loģiski būtu secināt, ka E. Smiltēnam neatliek nekas cits, kā pildīt solīto un nolikt partijas biedra karti, jo citu juridiski korektu instrumentu, kā izdabūt S. Āboltiņu no frakcijas priekšsēdētājas amata, vairs nav atlicis, un šis jautājums nav lemjams arī kongresā.
Taču tagad kļuvis zināms, ka E. Smiltēnu, par spīti visām nesaskaņām tā dēvētajā partijas kodolā un paša neveiksmīgi izsludinātajam ultimātam, partijas priekšsēdētāja amatam izvirzījusi Rēzeknes nodaļa, un nu E. Smiltēnam būs jākonkurē ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi.
Rēzeknes nodaļas vadītājs Vasīlijs Smuļs skaidro, ka rēzeknieši atbalsta E. Smiltēna kandidatūru, jo viņš atbilst biedru redzējumam par nākamo vadītāju, kā arī nozīme bijusi paša politiķa vēlmei vadīt partiju. «Politiskajam līderim jābūt ļoti labam oratoram, jo klusējot politisko spēku nav iespējams vadīt,» saka V. Smuļs. Viņš arī prognozē, ka Rēzekne nebūs vienīgā nodaļa, kura atbalstīs E. Smiltēna kandidatūru. Par to, ka tā notiks, liecina arī neoficiāla informācija.
Līdz ar to E. Smiltēns nonācis dilemmas priekšā - saglabāt cieņu un, kapitulējot S. Āboltiņas priekšā, pildīt savus draudus pamest partiju vai būt uzticīgam atbalstu paudušajiem partijas biedriem un kandidēt vēlēšanās.
Jautāts, kā viņš rīkosies, E. Smiltēns atbild izvairīgi. Viņš joprojām konsultējoties ar reģionālo nodaļu pārstāvjiem un gala lēmumu pieņemšot sestdien, īsi pirms kongresa. Turklāt apsverami viņam esot trīs scenāriji, par kuru detaļām plašāk izteikties politiķis nevēlējās.
Vērojot kārtējo iekšējo konfliktu, kuru Vienotība nav spējusi vai vēlējusies noturēt iekšienē, un E. Smiltēna nākotni politikā, politologs Filips Rajevskis ir skeptisks par viņa izredzēm saglabāt pēdējās ietekmes kripatas partijā. «Domāju, ka pēc visa šī dzīves viņam tur nebūs. Lai cik lojāls arī būs Smiltēns, paliekot partijā, viņam šis konflikts ar Āboltiņu vienkārši secen neies. Viņam jāspēj domāt ilgtermiņā ārpus Vienotības rāmjiem,» norādīdams, ka prātīgākais lēmums būtu pamest partiju, saka eksperts.
Tiesa, bez minētajiem scenārijiem E. Smiltēnam, kurš aizvadītā gada laikā ļoti daudz laika pavadījis dialogā ar reģionālajām nodaļām, partijas statūti dod vēl vienu iespēju, kā demokrātiskā ceļā, mainot partijas statūtus, mainīt arī varas struktūru partijā.
Proti, saskaņā ar Vienotības statūtiem, tās augstākā lēmējinstitūcija ir sapulce, un tās ārkārtas sanākšanu var sasaukt viena desmitā daļa biedru. Pieņemot, ka E. Smiltēnam tiešām ir ievērojams atbalsts reģionos, viņš varētu panākt ārkārtas sapulces sasaukšanu. Turklāt sapulcē mazinās valdes, kurā joprojām strādā S. Āboltiņa, ietekme, jo pretēji kongresam tajā drīkst piedalīties nevis valdes noteiktā kārtībā apstiprināti delegāti, bet tikai biedrs individuāli - bez pārstāvja (delegāta) starpniecības.