NRA PĒTĪJUMS: Lielās partijas pamet finansiāli vārgos novadus
Latvijā vietējo iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās, savukārt balsstiesīgo vēlētāju kopējais skaits turpina palielināties.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta datiem, 2010. gada sākumā Latvijā tika uzskaitīti 1529 tūkstoši vēlētāju, no tiem 1490 tūkstoši vēlētāju bija deklarēti Latvijā. 2013. gada sākumā, kad notika iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, Latvijā tika uzskaitīti 1549 tūkstoši vēlētāju, no tiem 1487 tūkstoši vēlētāju bija deklarēti Latvijā. 2014. gada jūnijā Latvijā uzskaitīti 1551 tūkstotis vēlētāju, no kuriem 1469 tūkstoši vēlētāju bija deklarēti Latvijā. Savukārt 2017. gada februāra sākumā Latvijā uzskaitīti 1564 tūkstoši vēlētāju, no tiem 1448 tūkstoši vēlētāju bija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Augot kopējam vēlētāju skaitam, kopš 2010. gada samazinās Latvijā dzīvojošo vēlētāju skaits. Iemesls tam ir oficiāla ārvalstu dzīvesvietas pieteikšana.
Karte
2010. gadā 40 tūkstošiem Latvijas balsstiesīgo vēlētāju pastāvīgā mītnes vieta bija citā valstī. 2013. gadā uz ārzemēm oficiāli bija pārcēlušies 62 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Kopš šā laika katru gadu apmēram 20 tūkstoši Latvijas pilsoņu oficiāli reģistrējas kā citu valstu pastāvīgie iedzīvotāji. 2014. gada jūnijā Latviju jau bija pametuši 82 tūkstoši balsstiesīgo, bet šā gada pašvaldību velēšanās 115,7 tūkstoši nevarēja piedalīties vēlēšanās, jo oficiāli bija citu valsts pastāvīgie iedzīvotāji un pastāvīgi uzturējās ārvalstīs.
Kopējo vēlētāju skaita pieaugumu līdz šim nodrošināja nepilsoņu naturalizācija. Tomēr, visticamāk, ka vēlētāju skaita izaugsmes limiti ir sasniegti, jo nepilsoņu skaits ar katru gadu samazinās. 1996. gadā Latvijā dzīvoja 670 tūkstoši iedzīvotāju ar nepilsoņu statusu (27% no visiem iedzīvotājiem). Nepilsoņu skaits samazinājās, vecākās paaudzes ļaudīm aizejot mūžība bez valstspiederības statusa izmaiņas, kā arī nepilsoņiem pieņemot Latvijas vai Krievijas pilsonību. 2011. gadā nepilsoņu skaits jau bija 300 tūkstoši, bet šā gada sākumā 223 tūkstoši (11,4% no visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem).
Ekrānšāviņš no avīzes
Ārzemju pilsoņu balsojuma ietekme
Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju skaita zudumu var kompensēt ES pilsoņi. Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 5. pantam tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir «Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā». Vēlētāju reģistra likuma 5. pants precizē, ka Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, ir jābūt rīcībspējīgiem un pašvaldību vēlēšanu dienā ir jāsasniedz 18 gadu vecums.
Diemžēl dati, cik ārvalstnieku piedalījās pašvaldību vēlēšanās un vai tie ietekmēja vēlēšanu iznākamu, nav pieejami. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem par pastāvīgo iedzīvotāju valstisko piederību 2017. gada sākumā, no visiem citu valstu pilsoņiem (56,6 tūkstoši, ieskaitot nepilngadīgos) 83,9% bija Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuriem nav tiesību balsot nedz vietējās, nedz citās vēlēšanās. ES valstu pilsoņi drīkst balsot, bet to skaits nav ievērojams. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta datiem, 2017. gada sākumā Latvijā uzturējās (mācības, darbs utt.) nedaudz vairāk par 15 tūkstošiem ES valstu pilsoņu. Daļa no Latvijā dzīvojošajiem ES valstu pilsoņiem ir nepilngadīgie, daļa, kas bija iekļauti vēlēšanu reģistrā 90 dienu pirms vēlēšanām, vēlēšanu laikā Latviju jau bija pametuši utt. Teorētiski nelielu ietekmi uz vēlēšanu iznākumu varētu atstāt Latvijā dzīvojošie Lietuvas (kopā ar nepilngadīgajiem - 4785) un Vācijas (2411) pilsoņi (sk. tabulu). Turklāt hipotētiskās ārzemnieku balsis vairāk attiecas tikai uz Rīgu un lielākajām pilsētām. Puse no visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem - ārzemniekiem dzīvoja Rīgā. Vairāki tūkstoši ārzemnieku, bet galvenokārt Krievijas pilsoņi, kas nekādā gadījumā nepiedalās vēlēšanās, dzīvo arī Daugavpilī, Jūrmalā, Ventspilī un Liepājā.
Vēlētāju skaita izmaiņas
Vēlētāju skaita izmaiņas, salīdzinot 2017. un 2013. gada pašvaldību vēlēšanas (sk. attēlu), liecina par to, ka cilvēku zudums jau ir pārgājis ļoti straujā fāzē. Četru gadu laikā Strenču, Raunas, Naukšēnu, Dagdas, Lubānas, Baltinavas, Viļakas un Mazsalacas novadi zaudēja vairāk nekā desmit procentu no visiem balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem. Tikpat dramatiska situācija ir arī novados, kuros vēlētāju skaits samazinājās pat no 8,8 līdz desmit procentiem. Šāds samazinājums bija Ciblas, Alojas, Dundagas, Apes, Rūjienas, Aglonas, Balvu, Jēkabpils, Cesvaines, Kārsavas, Auces, Daugavpils, Krāslavas, Rugāju, Ērgļu, Valkas, Ilūkstes, Pļaviņu, Zilupes, Vecpiebalgas un Amatas novados. Jauniešu skaits, kas kļūst pilngadīgi, ir ievērojami mazāks par nomirušo iedzīvotāju skaitu. Darbspējīgie ļaudis pamet šos novadus, pārceļoties citviet, savukārt šajos novados nav liela nepilsoņu skaita, kas varētu pāriet pilsoņos, kompensējot vēlētāju skaita zudumu. Apmesties uz dzīvi šajos novados netiecas arī ES valstu pilsoņi, kuriem ir tiesības balsot.
Vēlētāju skaits bija relatīvi stabils Ozolnieku, Ropažu, Siguldas, Baldones un Olaines novados, kā arī Jūrmalā un Jelgavā. Savukārt vēlētāju skaits pieauga Rīgā un Pierīgā - Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Babītes, Ādažu, Garkalnes, Mārupes un Carnikavas novados.
Carnikavas agresīvā politika
Pierīga ir galvenie iekšējās migrācijas virzieni, un šeit vēlētāju skaita pieaugums puslīdz sakrīt ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu, izņemot Carnikavas novadu. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, Carnikavā vēlētāju skaits pieauga vairāk nekā par 30%. Precīzāk, lielas izmaiņas Carnikavas iedzīvotāju skaitā notika starp 2016. gada 1. janvāri, kad Carnikavā oficiāli dzīvoja 6858 iedzīvotāji, un 2017. gada 1. janvāri, kad Carnikavā jau bija reģistrēti 8334 iedzīvotāji. Atbilstoši CSP datiem, var izsekot, pateicoties kādām iedzīvotāju grupām, pieauga Carnikavas pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Ja citos Pierīgas pagastos iedzīvotāju skaits palielinās līdzsvaroti, pieaugot dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kas nozīmē, ka dzīvesvietas vai deklarācijas vietas maiņa parasti notiek vienlaikus visām vienā ģimenē ietilpstošajām paaudzēm, Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita izmaiņu cēlonis ir cits - 2016. gada laikā, pieaugot kopējam iedzīvotāju skaitam par 1476, bērnu un pusaudžu skaits (t.i., iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam) gada laikā pieauga tikai par 62. Taču, ņemot vēra to, ka, atbilstoši CSP datiem, 2016. gada laikā Carnikavā piedzima 67 bērni un aptuveni līdzīgs skaits novecojot pārsniedza darbspējas vecuma slieksni, tad sanāk, ka no pusotra tūkstoša, kas 2016. gada laikā reģistrējās Carnikavas novadā, tikai katrs divdesmitais pieaugušais reģistrējās kopā ar kādu bērnu vai pusaudzi. No šādiem datiem varētu secināt, ka Carnikavā ir bērniem un pusaudžiem ļoti nedraudzīgs novads.
Patiesība tomēr ir cita. Carnikavas novada vadība īsteno ļoti agresīvu nekustamā īpašuma nodokļu politiku. Lielam rīdzinieku skaitam Carnikavā ir vasarnīcas - mājvietas tikai vasaras sezonai. Savukārt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības Carnikavā ir tik augstas, ka novada vadības rokas ir iedarbīgs instruments, lai piespiestu Carnikavā deklarēties arī tos, kas tur pastāvīgi nedzīvo. Carnikavā deklarētajiem tiek piešķirta 90% liela nekustamā īpašuma nodokļa atlaide vienam mājoklim. Tas arī bija Carnikavā līdz šim valdošās partijas Latvijas Zemnieku savienības galvenais lozungs 2017. gada vēlēšanās: «Dosim atlaidi līdz 90% nekustamā īpašuma nodoklim vienam mājoklim!» Agresīvās nodokļu politikas rezultātā ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo Rīgā, nācās deleģēt vienu pieaugušo, lai viņš piereģistrējas vasarnīcas īpašumā Carnikavas novadā.
Vērtējot Carnikavas rezultātu, var secināt, ka agresīvās nodokļu politikas čempionātā Carnikavas novads 2016. gadā kļuva par absolūtu Latvijas čempionu. Tiesa, tik liels jaunu vēlētāju pieplūdums nenāca par labu Carnikavas valdošajai partijai - Latvijas Zemnieku savienībai. Pēc 2013. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijas Zemnieku savienībai Carnikavas domē bija absolūts vairākums (8 no 15 vietām), kas kopā ar vienu Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK vietu domē deva stabilu pārsvaru pār jebkuru opozīciju. Šogad Latvijas Zemnieku savienība Carnikavas domē absolūto vairākumu zaudēja (7 no 15 vietām), teorētiski pieļaujot, ka jebkurā brīdī «zelta akcijas» turētājs - NA - var izveidot vairākumu ar citām novada domes partijām - Saskaņu un Reģionu aliansi. Ņemot vērā, ka pēc jaunu vēlētāju pieplūduma vēlēšanu aktivitāte Carnikavas novadā uzlabojās (51,8% 2013. gadā un 54,6% 2017. gadā), tad var teikt, ka jaunpienācējiem bija nozīmīga ietekme uz vēlēšanu iznākumu Carnikavā.
Tiesa, arī Carnikavas opozīcija - politiskā partija Reģionu alianse - piesolīja turpināt vēl agresīvāku nodokļu politiku, jo tās priekšvēlēšanu programmā bija teikts: «Pašreiz Carnikavas novadā deklarējušies ir aptuveni 50% pastāvīgo iedzīvotāju, mūsu mērķis - vismaz 80%. Jo vairāk deklarētu iedzīvotāju un uzņēmēju - jo lielāki līdzekļi budžetā būs vajadzību īstenošanai.»
Paradoksālā kārtā, bet Saskaņai un Gods kalpot Rīgai! par palikšanu pie varas Rīgas domē ir jāpateicas Pierīgas novadu, bet jo īpaši Carnikavas domes, agresīvajai nodokļu politikai. Ja tie, kas vēlēšanu starplaikā piedeklarējās Carnikavā un citos Rīgai tuvajos novados, paliktu Rīgā un balsotu atbilstoši savai tradicionālajai politiskajai izvēlei, tad pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām balsu sadalījums Rīgas domē varētu būt 31 pret 29 vai 30 pret 30.
Savukārt, ja savulaik Nacionālās apvienības deleģētie ministri neliktu šķēršļus Nila Ušakova uzsāktajai kampaņai, lai tie, kas dzīvo Rīgā, bet ir deklarēti citviet, piedeklarētos Rīgā, tad 2017. gadā pašvaldību vēlēšanās Saskaņai un Gods kalpot Rīgai! paliktu opozīcijā. Ušakova vadītā saraksta uzvaru Rīgas domes vēlēšanās 2017. gadā nodrošināja Pierīgas pašvaldību agresīvā nekustamā īpašuma nodokļu politika un Nacionālās apvienības politiķu šķēršļi deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugumam Rīgā.
Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājums
Pašvaldību vēlēšanas var uzskatīt arī par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu. Tomēr salīdzināt pašvaldību vēlēšanu rezultātus ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem nav vienkārši. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās ir viena partija vai viena partiju savienība, pašvaldību vēlēšanās pat mazās partijas var startēt gan kopā ar jebkuru citu partiju, gan katra partija atsevišķi.
Lasītāju uzmanībai - viens piemērs. Teritoriāli labākos rezultātus 2017. gada pašvaldību vēlēšanās parādīja Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošās partijas. Lai iegūtu izpratni par kopējo atbalstītāju skaitu, tika summētas kopā balsis, kas nodotas atsevišķi par Latvijas Zemnieku savienību (LZS), Latvijas Zaļo partiju, partiju Latvijai un Ventspilij, kā arī par Liepājas partiju. Novados, kuros kāda no šīm partijām bija koalīcijā ar jebkuru citu politisko spēku, tika ņemti vērā attiecīgās koalīcijas kopējie rezultāti. Kā redzams, tad, salīdzinot 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, atbalsts LZS ir saglabājies vai pat uzlabojies. Savukārt LZS rezultāts Rīgā 2017. gadā atbilst LZS rezultātam Saeimas vēlēšanām Rīgā un nav uzskatāms par īpašu neveiksmi.
Kopējā tendence, ko varēja novērot, salīdzinot 2017. gada un 2013. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātus - izņemot LZS -, t.s. lielās partijas pamet finansiāli vārgos novadus. Lielākā daļa t.s. partiju patiesībā ir privāto interešu grupējumi, ar ierobežotu cilvēku skaitu. Šiem grupējumiem nav nedz cilvēku resursu, nedz vēlmes iesaistīties nelielu novadu problēmās, tāpēc t.s. lielās partijas koncentrējas uz novadiem un pilsētām, kuros ir lieli finanšu resursi iepirkumiem un līdzekļu pārdalei.
Pilnu rakstu lasiet šīsdienas NRA.