Norādot uz problēmām, ar kurām jāsaskaras intensīvi ceļojošam Latvijas pilsonim, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars iecerējis panākt trešā personu apliecinoša dokumenta ieviešanu. Saeima viņa ieceri noraidīja.
Savu ieceri par ceļojumu pases ieviešanu M. Bondars pamatoja ar to, ka pašreizējā kārtība liedz cilvēkam operatīvi pārvietoties no vienas valsts uz otru, ja jāpārvietojas no Eiropas Savienības dalībvalsts vai tās ekonomiskās sadarbības valstīm, vai trešajām valstīm un iebraukšanai kaut vienā no tām nepieciešama vīza.
«Ceļošanas pase nepieciešama tiem, kuri pasi nodevuši kādas valsts vēstniecībā vīzas noformēšanai, jo nereti Latvijas iedzīvotāji saskaras ar situāciju, kad, piemēram, pase iesniegta Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā vīzas saņemšanai, bet tajā pašā laikā nepieciešams aizbraukt uz Ukrainu,» norādot, ka ceļošanai ES derīgā identifikācijas karte ieceļošanai Ukrainā nav derīga, teica M. Bondars.
Likumprojekta autoriem ir arī citi argumenti. Piemēram, Tuvo Austrumu valstīs starp valstīm pastāv politiskie konflikti, kā rezultātā šobrīd Latvijas pases turētājam var tikt ierobežota ceļošana. Piemēram, personas, kurām pasē ir Izraēlas zīmogs, ir spiestas mainīt pasi pirms ceļojuma uz Irānu, Lībiju, Irāku vai citām Tuvo Austrumu valstu teritorijām, kur, ja pasē ir Izraēlas zīmogs vai vīza, iebraukt ir aizliegts.
«Ja personai būtu Latvijas pilsoņa pase un arī Latvijas pilsoņa ceļošanas pase, tad, ierodoties Izraēlā, persona varētu uzrādīt Latvijas pilsoņa pasi, savukārt Irānā Latvijas pilsoņa ceļošanas pasi un brīvi ieceļot,» vienkāršo viltību atklāj likumprojekta autori.
Taču Saeimas deputātu vairākums šo ieceri neuzskatīja par atbalstīšanas un valsts līdzekļu vērtu. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš norāda, ka jauna personu apliecinoša dokumenta ieviešana tikai sarežģītu situāciju ar dokumentu aprites kontroli. Turklāt juristi un diplomātijas eksperti uzskata, ka šāda dokumenta ieviešana neesot vēlama. Detalizētākus paskaidrojumus politiķis un bijušais diplomāts nesniedza.
Arī Saskaņu pārstāvošais Ārlietu komisijā strādājošais Sergejs Potapkins uzskata, ka jaunas pases ieviešanai nav pamata, jo jaunā kārtība ietekmētu pārāk maz cilvēku, bet palielinātu slogu personas apliecinošo dokumentu izsniedzējiem un kontrolētājiem. «Papīra dokumenti ir pagātne, mums jādomā par elektronisko dokumentu ieviešanu,» saka S. Potapkins.
Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskata, ka jaunas pases ieviešana nebūtu pamatota: «Būtu jārēķinās ar būtiskām izmaiņām un papildinājumiem Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, kā arī Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā. Tāpat dokumentam būtu jāizstrādā jauns dizains, jāiegādājas pasu sagataves un jānodrošina papildu funkcionalitāte, kas veidotu papildu izmaksas.».