Janvāra beigās būs skaidrība par e-veselībā ieguldīto ERAF līdzekļu nezaudēšanu

Pilnīga skaidrība par to, vai Latvija nebūs zaudējusi daļu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) e-veselības projektā ieguldītā finansējuma, būs janvāra beigās, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Šodien komisijā tika vērtēta e-veselības sistēmas ieviešanas gaita. Veselības ministres Andas Čakšas padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa apgalvoja, ka sistēmas lietošanas rādītāji kopš 1.decembra, kad tika sākta brīvprātīga sistēmas lietošana, ar katru dienu pieaug - pieaug gan izrakstīto elektronisko darbnespēju lapu skaits, gan arī e-recepšu skaits. Piemēram, 1.decembrī sistēmā bija izrakstīta vien 21 e-recepte, bet vakar to skaits sasniedzis 715.

Āboliņa norādīja, ka viss, kas tika prasīts, ir izstrādāts un sistēma ir gatava Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārbaudei. Viņa apliecināja, ka neviens eiro no ERAF ieguldītajiem aptuveni 10 miljoniem eiro zaudēts netiks.

VARAM e-veselības sistēmas funkcionalitāti izvērtēs līdz 30.decembrim. Kā norādīja Rancāne, janvāra beigas ir pēdējais datums, kad varēs saprast, vai pilnīgi viss ir izdarīts un vai kaut ko nenāksies atmaksāt atpakaļ ERAF. Visas kļūmes sistēmā ir jānovērš līdz decembra beigām, savukārt ja radušās vēl kādas mazas nepilnības, tās var labot līdz janvāra beigām.

Rancāne norādīja, ka arī Nacionālais veselības dienests (NVD) garantē, ka viss ir izdarīts, tāpēc šobrīd FM uz projektu skatās cerīgi.

Valsts kontrole (VK) gan norādīja, ka 2015.gada augustā veica revīziju par sistēmas ieviešanu. Revīzijā konstatētās nepilnības vajadzēja novērst šī gada laikā, tomēr no 17 ieteikumiem ar apakšpunktiem ieviesti tikai divi ieteikumi ar astoņiem apakšpunktiem. Līdz ar to VK iesaka, - lai e-veselību veiksmīgi ieviestu, nepieciešams sekot līdzi gan noslēgtajam līgumu skaitam par sistēmas lietošanu, gan turpināt motivēt ārstniecības iestādes un iedzīvotājus sistēmu izmantot. Tāpat jāpārskata normatīvais regulējums, lai iedzīvotāju dati būtu drošībā un tiktu aizsargāti.

Komisijas sēdē deputāti uzdeva arī dažādus jautājumus par sistēmas funkcionalitāti un sistēmas izstrādi. Piemēram, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV) sēdes laikā mēģināja pieslēgties e-veselības sistēmai, tomēr tas viņam prasījis visu Āboliņas uzstāšanās laiku.

Savukārt Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) gribēja uzzināt, kurš būs atbildīgs par to, ka e-veselība nav ieviesta ātrāk, līdz ar to līdz šim nav izdevies ietaupīt četrus miljonus eiro. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole norādīja, ka šobrīd ministrijā par šo jautājumu notiek dienesta pārbaude.

Āboliņa sēdes laikā arī deputātiem norādīja, ka līdz šim e-veselības projektam ir pieiets diezgan formāli gan no izstrādātāja, gan pasūtītāja puses, kā arī nav bijusi pietiekama komunikācija ar nozari jeb tiem, kuri sistēmu lietos. Tāpat viņa piekrita, ka sistēmai nepieciešami vēl uzlabojumi.

Čakšas padomniece arī stāstīja, ka šobrīd ir uzsākts darbs testa vidē, lai ārstu jau izmantotās elektroniskās sistēmas varētu savienot ar e-veselību. Savukārt visi aprēķini par finansējumu varētu būt pabeigti 16.decembrī.

Saeimas komisija un VM nolēma vēl vienu sēdi rīkot janvāra beigās, kad vēlreiz vērtēs e-veselības ieviešanas gaitu.