Likumprojekti par VID reformām izraisa domstarpības koalīcijā
Likumprojekti par reformām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir izraisījuši domstarpības valdošās koalīcijas partijās.
Pašlaik izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti divi likumprojekti - grozījumi likumā par VID un Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas paredz VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, kā arī citas izmaiņas. Saeimas vairākums pagājušajā nedēļā nolēma neiekļaut šos likumprojektus izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajā lasījumā.
Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes politiķi pauda, ka Saeima šonedēļ neskatīs Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas neguva Juridiskās komisijas atbalstu, bet grozījumus likumā par VID parlamenta vairākums varētu atbalstīt. Tomēr, pretēji paustajam, Saeima rīt skatīs abus likumprojektus, un šis jautājums izraisījis domstarpības starp valdošās koalīcijas politiķiem.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šorīt LTV sacīja, ka valdības piedāvātās izmaiņas "iestrēgušas" Saeimā un to "iebremzējuši" koalīcijas partneri no "Vienotības". Savukārt "Vienotība" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā un likumā par VID ir juridiski nepieņemami. Šī politiskā spēka Saeimas frakcija to pieņemšanu Saeimas plenārsēdē neatbalstīs.
""Vienotības" deputātiem nav pieņemama FM iecere ar piedāvāto grozījumu palīdzību VID iekšienē veidot represīvu izmeklēšanas struktūru, kuras pilnvaras un funkcijas pielīdzināmas izmeklēšanas iestādes funkcijām, vienlaikus nododot to paša VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. Situācijā, kad VID ģenerāldirektors vada abu dienestu darbu, iestādei izmeklējot pašai savus pārkāpumus, nevar tikt nodrošināta objektīva izmeklēšana, kā arī jārēķinās ar iespējamiem iekšējās korupcijas riskiem," uzsver partija.
Grozījumos piedāvāts gan noteikt Iekšējās drošības daļai izmeklēšanas iestādes statusu, gan noteikt VID ģenerāldirektoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam dienesta pakāpi un paredzēt, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu, skaidro "Vienotība".
Tomēr koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - plāno šos likumprojektus rīt konceptuāli atbalstīt.
ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA piebilda, ka neuzskata, ka kāds bremzē grozījumus un kāds būtu jāvaino. Viņš piebilda, ka grozījumu tālākas virzības gadījumā par tiem vēl gaidāmas diskusijas. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pieļauj, ka varētu būt pietrūcis izskaidrošanas darba un, iespējams, "Vienotībai" nav izdevies iedziļināties grozījumos.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA teica, ka nacionālā apvienība konceptuāli pret reformām neiebilst, bet tehniskus jautājumus likumprojektā var pilnveidot arī uz otro lasījumu.
Savukārt opozīcijas frakcijas "Saskaņa" priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins informēja, ka frakcija ir noskaņota "rezervēti skeptiski" pret šiem grozījumiem un tos neatbalstīs.
Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija noraidīja Kriminālprocesa grozījumus.