Atbalsta kriminālatbildības noteikšanu par dienēšanu Krievijas, Ukrainas un citās armijās

Saeimas komisija šodien atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz Latvijas pilsoņiem ieviest atbildību par dienēšanu ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās. Izņēmums attieksies uz tām personām, kuras dienē Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts armijās.

Valdība jau augusta sākumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz cietumsodu par dienēšanu ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās. Izņēmums attieksies uz tām personām, kuras dienē Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts armijās.

Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Paralēli grozījumiem Krimināllikumā valdība toreiz atbalstīja AM sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

Izņēmums attieksies gadījumos, ja Latvijas pilsonis dienē ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā un Jaunzēlandē. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dienē otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

Personām, kuras sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1.janvārim, likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams ar 2018. gada 1.janvāri.

Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva Latvijas iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka valsts drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze.

Tāpat Latvijas valstspiederīgo militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Tagad Krimināllikuma un Nacionālās drošības likumi ir nodoti Saeimā, kurai būs jālemj par to apstiprināšanu. Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā par šiem grozījumiem radās nelielas diskusijas, jo aizliegums attieksies ne tikai, piemēram, uz dienestu Krievijā, bet arī Ukrainā, kuras valdību atbalsta Latvija. Atbildība gan nedraudēs, ja Ukraina nākotnē kļūs ja ne par ES, tad vismaz par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsti.

Lai arī diskusijas izcēlās tieši Ukrainas sakarā, komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA skaidroja, ka pamatā grozījumi sagatavoti, lai izvairītos no drošības riskiem, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu dalību dienestam Krievijā. Viņš norādīja, ka Krievija iepriekš pieņēmusi likumu, ka šīs valsts armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi. "Protams, grozījumi attieksies arī, piemēram, uz Ukrainu, Moldovu, Uzbekistānu, Dienvidāfrikas republiku un citām valstīm, taču pamatā tie domāti saistībā ar nacionālo drošību Krievijas kontekstā, proti, lai šie cilvēki, atgriežoties Latvijā, neradītu drošības riskus, " uzsvēra Latkovskis.

Tieši Ukrainas kontekstā lielāko izbrīnu pauda komisijas loceklis Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK), kurš atgādināja, ka, 1939.gadā Padomju Savienībai uzbrūkot Somijai, ziemeļvalstij devās palīgā daudzu valstu pilsoņi. "Tad, spriežot pēc šī likumprojekta, tas nebūs atļauts un būs noziegums," uzsvēra deputāts.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs savukārt viņam norādīja, ka normālais un loģiskais ceļš, kā Latvija piedalās Ukrainas konfliktā ir, ja Latvijas Saeima pieņem lēmumu sūtīt uz šo valsti Latvijas bruņoto spēku brīvprātīgo kontingentu, kas palīdzētu Ukrainas valdībai. Viņš atgādināja, ka vairāki Latvijas karavīri jau atrodas Ukrainā un nodarbojas ar šīs valsts armijas apmācību.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa vērsa uzmanību, ka deputāti diskusijās sajaukuši divas lietas, proti, dienestu Ukrainas armijā un brīvprātīgo dalību bruņotajā konfliktā. Viņa atgādināja, ka pērn Saeima jau pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos ārpus Latvijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām.

Tomēr viņa nenoliedza, ka Ukrainas gadījums ir specifisks. "Sanāk, ja cilvēks piedalās bruņotā konfliktā, graujot šīs valsts teritoriālo vienotību, tad viņš tiks sodīts, savukārt, ja cilvēks piedalīsies tajā pusē, kas neapdraud šo vienotību, tad, iespējams, viņam kriminālatbildība neiestāsies," piebilda Siliņa.

Kopumā Saeimas komisija atbalstīja iepriekšminētos grozījumus Krimināllikumā un Nacionālās drošības likumā pirmajam lasījumam.