Rinkēvičs pauž gandarījumu par NATO Hibrīdās karadarbības stratēģijas apstiprināšanu

© F64

NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē šodien tika apstiprināta NATO Hibrīdās karadarbības stratēģija, kas paredz stiprināt alianses gatavības, atturēšanas un aizsardzības spējas pret hibrīdo apdraudējumu, kā arī aicina uz ciešāku NATO sadarbību ar Eiropas Savienību noturības veicināšanā hibrīdā apdraudējuma gadījumos, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), ir ļoti būtiski, ka alianse ir vienojusies par NATO 5.panta piemērošanu hibrīdā apdraudējuma gadījumā, kas ir būtiska attīstība, piemērojoties 21.gadsimta riskiem, tādiem kā koordinēti un mērķtiecīgi uzbrukumi kibervidē, uzbrukumi kādas alianses dalībvalsts politiski militāriem objektiem, apzinātas dezinformācijas un propagandas kampaņas pret atsevišķas alianses dalībvalsts suverenitāti un slēptas militāras darbības.

Tāpat esot būtiski, ka NATO būs pietiekami elastīga gadījumos, ja pret kādu no NATO dalībvalstīm tiks veikts šāda veida uzbrukums, apstiprināto stratēģiju komentēja Rinkēvičs.

Kā būtisku lēmumu Rinkēvičs akcentēja alianses atbalsta turpināšanu Afganistānas drošības spēku stiprināšanai arī 2016.gadā. NATO klātbūtne Afganistānā pēc 2015.gada esot būtiska arī tāpēc, ka bēgļu straumes no šīs valsts ir otras lielākās pēc bēgļu pieplūduma no Sīrijas. Ar alianses klātbūtni situācija tikšot stabilizēta un nebūs migrācijas iemeslu.

Tāpat esot turpinātas diskusijas par attiecībām ar Krieviju un izteikts atbalsts Turcijai. Krievijai un Turcijai esot jāsēžas pie viena galda, lai gan Krievijas pozīcija kļūstot aizvien asāka.

Tāpat nolemts, ka NATO un ES vairāk sadarbosies cīņā ar hibrīdkara elementiem.

Saistībā ar nesenajiem teroraktiem Parīzē Rinkēvičs sanāksmē apliecināja Latvijas solidaritāti ar Franciju. Ministrs pauda arī atbalstu alianses vienotībai attiecībā uz Turciju un saistībā ar neseno Krievijas lidmašīnas notriekšanu.

Ārlietu ministru diskusijas rezultāti un lēmumi veido daļu no gatavošanās NATO samitam, kas 2016.gada 8. un 9.jūlijā norisināsies Polijas galvaspilsētā Varšavā. Samitā plānots turpināt alianses pielāgošanu mūsdienu drošības apstākļiem, lai nodrošinātu tās gatavību aizsargāt jebkuru dalībvalsti pret jebkādiem draudiem.

Kā ziņots, Rinkēvičs no šodienas līdz rītdienai, 2.decembrim, Briselē piedalīsies NATO ārlietu ministru sanāksmē, kur apliecinās Latvijas solidaritāti ar Franciju un Turciju saistībā ar nesenajiem teroraktiem, kā arī alianses vienotību un atbalstu Turcijai saistībā ar neseno Krievijas lidmašīnas notriekšanu.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais