Latvijai bēgļu uzņemšana izmaksās miljonus

Lai integrētu piespiedu brīvprātīgā kārtā uzņemamos bēgļus, nepietiks ar Eiropas Savienības apsolīto vienreizējo pabalstu par katru uzņemto patvēruma meklētāju, – no valsts budžeta papildus būs nepieciešami vairāki miljoni eiro. Cik liela būs šī summa, pagaidām vēl nav zināms, bet Nacionālā apvienība tikmēr jau piedāvā veidu, kā samazināt bēgļu uzturēšanai nepieciešamos izdevumus.

Šodien valdības sēdē Iekšlietu ministrija prezentēs pirmdien pabeigto patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu. Tā izstrādes gaitā konstatēts, ka ar tiem 6000 eiro, kurus Eiropas Savienība Latvijai samaksās par katru uzņemto bēgli, nepietiks.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs skaidro – jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta.

Precīzu papildus nepieciešamo summu ierēdnis atturējās nosaukt, jo pagaidām neesot iespējams aprēķināt, cik katrā bēglī tā integrēšanai būs jāiegulda, taču tā būšot mērāma miljonos.

«Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» skaidroja D. Trofimovs.

Viņš arī sola, ka bēgļu uzņemšanas plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, – sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem. Ir sagatavoti trīs plāna modeļi, uz kuru bāzes notiks patvēruma saņēmēju integrācija. Šodien valdība lems, kuru modeli ieviest.

«Uzņemot patvēruma meklētāju, par viņu ievāks informāciju – par viņa vajadzībām, spējām un iemaņām. Tāpat šiem cilvēkiem mācīs latviešu valodu, un, protams, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā koordinējušajai institūcijai būs maksimāli jādara viss iespējamais, lai trīs mēnešu laikā šai personai, saņemot, visdrīzāk, pozitīvu lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, būtu skaidrs, kur dzīvot un strādāt,» skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Savukārt Nacionālā apvienība pirmdien iepazīstināja koalīcijas partnerus ar savu ieceri samazināt bēgļiem izmaksājamo pabalstu apmērus. «Sociālajiem pabalstiem personām, kuras nav maksājušas nodokļus, nevar būt vairāk [naudas pabalstos] nekā mūsu iedzīvotājiem,» saka Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava.

Atgādinot, ka minimālā pensija valstī ir 64 eiro, Nacionālā apvienība vēlētos pielīdzināt bēgļu pabalstus pašreiz valstī spēkā esošajiem sociālajiem pabalstiem. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo kārtību bēgļu ģimene ar diviem cilvēkiem pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas ik mēnesi pabalstos saņemtu 512 eiro, bet četru pieaugušo un viena bērna ģimene – 1101 eiro mēnesī.

Premjerministre Laimdota Straujuma apliecināja, ka koalīcijas partneriem pret šo Nacionālās apvienības ierosinājumu iebildumu neesot, taču esot jānoskaidro, vai Latvija ko tādu darīt ir juridiski tiesīga.

Interesanti, ka paralēli šim Nacionālās apvienības ierosinājumam bēgļu uzņemšanas plāna izstrādātāji apsvēruši iespēju mainīt kārtību, kādā statusu saņēmušie bēgļi var saņemt pabalstus.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo kārtību, bēglim uzsākot darbu, pabalsta izmaksu pārtrauc, bet komisija uzskata, ka pabalsta izmaksāšanas turpināšana līdz likumā noteiktajam gadam palīdzētu motivēt bēgli iekļauties sabiedrībā. Protams, valsts izdevumus šāda kārtība tikai palielinātu.