Pieprasījums atlaist Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai, teikts NEPLP paziņojumā masu medijiem.
Paziņojumā uzsvērts, ka NEPLP ir demokrātiskas un tiesiskas valsts neatkarīgas mediju un it īpaši sabiedrisko mediju sistēmas sastāvdaļa. Tieši tādēļ likums ir noteicis ļoti konkrētus gadījumus, kādos ir iespējams atsaukt NEPLP locekļus. Padome norāda, ka neviens no atlaišanas apstākļiem nav iestājies.
"Taču ne jau padome ir galvenais politiķu mērķis - nākamie "rindā" būs Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) kā neatkarīgi sabiedriskie mediji, ja vien, protams, neradīsies tādi apstākļi, kas LTV un LR vadību deputātu acīs padarīs par "godavīriem"," uzskata padomes locekļi.
Padome pauž cerību, ka šāds scenārijs neiestāsies. "Politiskais uzbrukums NEPLP patiesībā ir mērķēts Latvijas sabiedriskajiem medijiem, jo runa patiesībā ir par LTV un LR naudu, redakcionālo neatkarību un tātad neatkarīgu žurnālistiku," teikts NEPLP paziņojumā.
Padome arī ir pārliecināta, ka mediju neatkarības "sardzē" stāvēs arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība un Latvijas partneri Eiropas Savienībā un NATO.
NEPLP paziņojumā norāda, ka dažu Saeimas deputātu ideja atlaist padomes locekļus viņiem nav pārsteigums. Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien padomes locekļi esot saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu.
Padome šādas piezīmes parasti esot "laidusi pāri galvai", jo mediju redakcionālā neatkarība allaž bijusi viena no NEPLP prioritātēm. Padome paziņojumā pieļauj, ka, iespējams, tieši tas deputātu acīs ir sabojājis viņu reputāciju tiktāl, ka bez redzama iemesla ir jārosina padomes atlaišana.
NEPLP uzskata, ka politiķu rīcības patiesie un galvenie iemesli ir padomes kategoriskā nostāja sabiedrisko mediju - LTV un LR - redakcionālās neatkarības jautājumos. "Zīmīgi, ka neapmierinātība ar NEPLP darbu sāka gruzdēt un pieauga līdz ar LTV un LR redakciju nostiprināšanos," teikts paziņojumā.
Tāpat padome norāda, ka tās nostāja pret nodokļu maksātāju līdzekļu pārdali par labu komercmedijiem uz sabiedrisko mediju rēķina varētu būt iemesls locekļu atlaišanas pieprasījumam. "Par to neslēpti savu sašutumu ir pauduši un pauž komercmediju lobiji un pēdējo nedēļu "skandāls" ap LR5 - "Pieci.lv" raidījumu sakņojas tieši šeit," uzskata padome.
NEPLP arī norāda, ka jau gadiem ilgi ir cīnījusies par tās kā mediju tirgus uzrauga funkciju nodalīšanu no tām funkcijām, kas NEPLP uzticētas kā LTV un LR kapitāldaļu turētājam.
"Politiķiem šī problēma ir sen zināma, NEPLP ir piedāvājusi tai risinājumus, taču rīcība nav sekojusi," teikts paziņojumā. Padome norāda, ka tā ir tieši Saeimas atbildība, ka šī situācija tā arī nav radusi risinājumu. "Izskatās pat, ka politiķiem izdevīgāks NEPLP modelis ir tieši tāds, kurā ir iebūvēts interešu konflikts."
Paziņojumā padome norāda, ka publiski izskanējušie "argumenti" par tās nelietderīgiem tēriņiem, piesaucot Valsts kontroles (VK) atzinumu, ir nepierādīti, absurdi un nepatiesi, jo VK ziņojumā minētie apstākļi skar LTV un LR kā uzņēmumu budžetus, nevis NEPLP kā patstāvīgas iestādes, kura pēdējo gadu laikā savu budžetu ir konsekventi mazinājusi, ieskaitot atteikšanos no iestādes automašīnas, tādējādi ievērojami samazinot transporta izdevumus. "Tostarp neviens transporta izdevumu cents vai santīms nav tērēts privātiem mērķiem," uzsvērts paziņojumā.
"Arī viena LR5 - "Pieci.lv" raidījuma piesaukšana, protams, ir tikai skanīgs iegansts, ne vairāk," norāda padome. "NEPLP juristi šo raidījumu vērtē un gatavo attiecīgu ziņojumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētajā kārtībā, un deputātiem tas ir zināms."
Jau ziņots, ka "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai" līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atlaišanu.
Iesniegumu iniciējusi LRA, bet cita starpā to parakstījuši vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).
Prezidijs lūgts iesniegumu nodot atbildīgajai komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai un virzīšanai parlamenta sēdē.
Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz "Radio Skonto plus" programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.
Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.
Attiecīgajā ziņojumā secinātais rada pamatotas šaubas par NEPLP locekļu kompetenci un spēju efektīvi rīkoties ar tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, kā arī spēju kontrolēt finanšu līdzekļu izlietošanu, teikts politiķu ierosinājumā. Politiķi arī uzskata, ka NEPLP neveic nekādas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai sodītu Latvijas Radio 5 jeb "Pieci.lv" par tā raidījumā lietoto necenzēto leksiku.
Tāpat tiek pausta nostāja, ka esošie NEPLP locekļi Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.
Iesniegums tapis pēc LRA iniciatīvas, un to parakstījuši arī deputāti Artuss Kaimiņš (LRA), Mārtiņš Bondars (LRA), Kārlis Šadurskis (V), Ingmārs Līdaka (ZZS), Gunārs Kūtris (NSL), Mārtiņš Šics (LRA) un Andris Siliņš (ZZS).