Kalniete risku uzņēmās apzināti

 
©F64

Latvijas diplomātiskajam korpusam fakts, ka Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, visticamāk, Krievijā neielaidīs, bija zināms. To apzinājās arī pati politiķe.

Tomēr viņa ir sašutusi, ka Krievijas vēstniecība nepakustināja pat mazo pirkstiņu, lai šo situāciju nepieļautu. Krievijas puse gan uzstāj, ka Latvija apzināti izraisījusi mikroskandālu, jo informāciju par S. Kalnietes atrašanos Krievijas melnajā sarakstā Latvijas Ārlietu ministrijai nodevusi laikus.

Tajā pašā laikā grūti saprast Ārlietu ministrijas vaimanas par melnajā sarakstā iekļautas personas neielaišanu Krievijā. Latvijas Robežsardze, visticamāk, rīkotos tāpat.

Pretrunīgas versijas

S. Kalnietei kopā ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu KalniņuLukaševicu otrdien vajadzēja pārstāvēt Latviju noslepkavotā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova bērēs.

Saskaņā ar oficiālo versiju Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecībai pieprasījumu par abu personu iespējām iekļūt Krievijā nosūtīja apmēram piecas stundas pirms S. Kalnietes reisa. Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas, noskaidrot, vai politiķe varēs iekļūt valstī, vajadzētu spēt burtiski dažās minūtēs, taču tas nav noticis. Paziņojumu, ka eirodeputāti Krievijā neielaidīs, ministrija saņēmusi laikā, kad politiķe bija jau gaisā.

Šai versijai kategoriski nepiekrīt Krievijas vēstniecība Latvijā, kas paziņojusi, ka informāciju par S. Kalnietes iekļaušanu melnajā sarakstā Ārlietu ministrijai sniegusi laikus, bet S. Kalnietes mēģinājumu iekļūt valstī nodēvējusi par provokatīvu sabiedrisko attiecību kampaņu.

To, ka abas puses varētu izmantot faktu, ka Krievija savu melno sarakstu nav padarījusi publisku, apšaubīt būtu lieki. Latvija ar Eiropas Parlamenta deputātes palīdzību varētu nodemonstrēt, cik necilvēcīga ir Krievijas varas attieksme pret citādi domājošajiem, bet Krievija nodemonstrēt savu spēku un attieksmi Eiropai.

Nosoda slepenību

Pati S. Kalniete šādu versiju apspēlē no citas puses. «Ja ASV un Eiropas Savienība liedz kādam iebraukt, tad tas tiek publiski paziņots attiecīgās valsts Ārlietu ministrijai. Krievija tā nedara,» saka politiķe. Viņa gan nenoliedz, ka aizdomas par iekļaušanu melnajā sarakstā viņas «aso izteikumu dēļ» bijušas. Tās apspriestas arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču Krievijas amatpersonām jāuzņemas atbildība par informācijas nesniegšanu, kā tas pieņemts demokrātiskās valstīs.

Risku palikt Krievijas robežas šajā pusē viņa uzņēmusies apzināti. «Uzņēmos šo risku, nezinot, kas mani sagaida. Ļoti gribējās būt bērēs, jo Ņemcovu apbrīnoju kā politiķi,» atzīst S. Kalniete.

Izteiksmīgākas savos komentāros par Krievijas rīcību ir Eiropas Savienības amatpersonas.

Piemēram, ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni preses sekretāre paziņojusi, ka Krievijas lēmums ir acīmredzams pamata principu pārkāpums un ir pretrunā ar vīzu līgumiem, kas noslēgti starp Krieviju un ES.

Divkosīgi

Interesanti, ka Latvijas Ārlietu ministrija, pat uzzinot par S. Kalnietes iekļaušanu melnajā sarakstā, tomēr cerēja, ka, ņemot vērā apmeklēt iecerētā pasākuma specifiku, politiķi valstī ielaidīs «humānu apsvērumu dēļ».

Latvijas Valsts Robežsardze skaidro, ka līdzīga attieksme uz robežas sagaidītu arī Latvijas melnajā sarakstā iekļauto personu. Tikai ļoti īpašos gadījumos, ja par to lemj Ārlietu ministrija un Drošības policija, persona varētu tikt ielaista, taču tam būtu vairāki priekšnoteikumi – piemēram, valstī tā varētu uzturēties tikai drošības iestāžu darbinieku pavadībā, skaidro Robežsardzes galvenā inspektore majore Jevgeņija Pozņaka.

 

Abonē