Nākamnedēļ ASV prezidents Donalds Tramps varētu izziņot steidzamas ieroču piegādes Ukrainai un sankcijas pret Krieviju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
ASV prezidents 10.jūlijā intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.
Šrāders pieļāva, ka ASV varētu piemērot sekundārās sankcijas. Tas nozīmētu, ka visas valstis, kuras no Krievijas galvenokārt iepērk tās dabas resursus un izejvielas, piemēram, naftu un gāzi, tirdzniecībai ASV tiktu apliktas ar ievērojamiem nodokļiem un nodevām. LĀI secināja, ka tā rezultātā ievērojami samazinātos tādu valstu loks, kas joprojām sadarbojas ar Krieviju, piemēram, Indija un Ķīna.
LATO valdes loceklis atzīmēja, ka jautājums par sankcijām vienmēr ir bijis apspriests, taču nav pieņemts lēmums, jo Tramps nav atbalstījis papildu sankcijas pret Krieviju, cerot uz Vladimira Putina pretimnākšanu un pamieru vai mieru Ukrainā.
"Pēdējā laika notikumi skaidri parāda, ka Krievijai nav nodoma panākt pamieru vai mieru attiecībās ar Ukrainu. Tā kā ir pastiprinājušies Krievijas uzbrukumi Ukrainai, ticami, ka Tramps nāks klajā ar jaunu sankciju pakotni un steidzamām ieroču piegādēm Ukrainai," sacīja eksperts.
Viņaprāt, Tramps varētu paziņot arī par ieroču un militārās palīdzības piegādi Ukrainas aizsardzībai, kas tiktu piegādātas paātrinātā kārtā. Pentagons ir diskrēts savos izteikums tieši kādi ieroči Ukrainai tiks piegādāti, bet LĀI pētnieks pieļāva, ka piegādes varētu attiekties uz militāriem līdzekļiem, lai Ukraina varētu veikt uzbrukumus Krievijas iekšienē pa militāra un stratēģiska rakstura mērķiem, kas Krievijai ir būtiski karadarbības pret Ukrainu turpināšanai.
Jautāts, kas liecis Trampam mainīt domas, LATO valdes loceklis skaidroja, ka Trampam nekad nav bijusi konsekventa politika attiecībā pret Krievijas agresiju Ukrainā. Trampa izteikumi un pieeja ir drīzāk balstīta uz simpātijām pret Putinu un personīgām antipātijām pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Neraugoties uz to, pēc Šrādera domām, ASV prezidenta pieejas vai stratēģijas maiņa pret Krieviju ir saistīta ar to, ka Putins klaji ignorē Trampa aicinājumus pārtraukt karu un sēsties pie sarunu galda, kas ir novedis pie tā, ka Trampa politiskais tēls ASV cieš.
LĀI pētnieks uzsvēra, ka republikāņi un ASV Kongress vienmēr ir gribējis darīt vairāk un pieņemt būtiskākus lēmumus, lai apturētu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Pēc viņa paustā, republikāņi un demokrāti atbalsta, ka ASV dara vairāk - sniedz lielāku militāro palīdzību Ukrainai, ierobežo Krievijas agresiju un sankciju veidā izdara lielāku spiedienu uz Krieviju, lai apturētu Putinu.
"Patlaban ir skaidrs, ka Trampa diplomātiskie aicinājumi un centieni, regulāras sazvanīšanās ar Putinu nav novedušas pie vēlamā rezultāta. Kara izbeigšana ir viens no saviem vēlētajiem dotajiem solījumiem, ko Tramps nav izpildījis, līdz ar to cieš kā Trampa, tā republikāņu reputācija," teica Šrāders.
Viņa ieskatā varam sagaidīt, ka Tramps rīkosies daudz izlēmīgāk un beidzot darīs to, kas bija jāizdara jau prezidentūras sākumā, proti, izšķiroši atbalstīs Ukrainu un Ukrainas prezidentu, nesodot Putinu mutiski, bet ekonomiski un militāri, jo tā ir vienīgā valoda, ko saprot Kremlis.
LĀI pētnieks uzsvēra, ka patlaban ir pāragri spriest, vai šis būs pavērsiena punkts Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu. Viņš norādīja, ka karš ilgst vairāk nekā trīs gadus. Krievija ir ievērojami palielinājusi savu militāro industriju līdz tādam līmenim, ka Krievija spēj saražot militāro aprīkojumu un artilēriju tādā apjomā, kas daudzkārt pārsniedz to, ko kopā var izdarīt NATO dalībvalstis.
"Lai nodrošinātu Ukrainas iespējas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, NATO dalībvalstīm un Ukrainas sabiedrotajiem ir jātērē daudz lielāki līdzekļi, jo aizsardzība ir dārgāka par uzbrukumu. Tas Ukrainai un Kijivai dotu iespēju aizstāvēties pret Krievijas pieaugošo agresiju," teica eksperts.
LATO valdes loceklis uzskata, ka, lai pārtrauktu karu un atturētu Krieviju, ir nepieciešama stratēģijas maiņa gan ASV, gan Eiropā, kas ir vērsta ne tikai uz atbalstu Ukrainas aizsardzībai, bet Krievijas sodīšanu gan militāri, gan ekonomiski. Viņaprāt, tikai šādā veidā būs iespējams apturēt Putinu gan Ukrainā, gan arī, iespējams, tālākā agresijā pret citām valstīm.