Jaunievēlētās Saeimas deputāti pirmajā darba nedēļā paspējuši gan apstiprināt valdību un ministrus aizstājošo deputātu mandātus, gan vienojušies par Saeimas komisiju sastāvu. Šie procesi ritējuši raiti un bez aizķeršanās, ja neņem vērā faktu, ka visu šo lēmumu pieņemšanā viens deputāts piedalījies, Saeimai neievērojot likuma prasības. Šis cilvēks ir principiālais Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Juris Viļums, kuram kopš pirmdienas var pārmest arī Latvijas teritoriālās integritātes apšaubīšanu.
Valsts pamatlikums Satversme nosaka, ka Saeimā ievēlētā persona Saeimas locekļa pilnvaras iegūst, ja tā Saeimas sēdē devusi svinīgo solījumu: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.»
Principiāls latgalis
Jaunās Saeimas pirmajā darba dienā, kad pirms mandātu apstiprināšanas jaunie deputāti lasīja šo solījumu, J. Viļums zvērestu norunāja latgaliski, tādējādi neievērojot likumā pieprasīto zvērestu lasīt latviešu literārajā valodā. Tādējādi viņš neguva tiesības arī saņemt deputāta pilnvaras. To, atsaucoties uz tiesību ekspertu viedokli, jaunajam politiķim norādīja arī Saeimas sēdi vadošā Solvita Āboltiņa un lūdza viņu zvērestu nolasīt atkārtoti, bet nu jau ievērojot likuma normas.
«Es cīnu dažaidu juristu vīdūkļi, bet es īvāroju Latvejis Satversmi un leidz ar tū, ja jius gribit, es varu atkuortuot, kai es tū vīnreiz jau pasceju. Bet, ja nā, tad varbyut sagaeideisim 12. Saeimys prīkšsādātuoju, un es nūlaseišu zvārastu veļreiz,» iespītējās J. Viļums un, zvērestu neatkārtojis, deputāta mandātu tā arī neieguva. Viņš ir pārliecināts, ka latgaļu valoda identificējama kā latviešu valoda un S. Āboltiņa ierobežo viņa tiesības.
Šķiet, līdzīgi domā arī jaunā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas uzreiz pēc incidenta Neatkarīgajai apliecināja, ka S. Āboltiņas vietā J. Viļuma zvērestu viņa būtu pieņēmusi. Arī pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums lēma par labu J. Viļumam, apliecinot, ka viņš zvērējis. Viens no deputātu argumentiem par labu J. Viļuma Satversmes un likumu interpretācijai bija tāds, ka deputāta teiktais bija saprotams – tātad latviski runāts. Komisijas viedokli atbalstīja arī Saeimas vairākums, un, tikai diviem deputātiem no Zaļo un zemnieku savienības Raimondam Bergmanim un Gundaram Daudzem balsojot pret, nu jau amatā ievēlētās I. Mūrnieces vadībā J. Viļuma mandāts tika apstiprināts. Taču...
Valodas nozīme
Pirmdien Latvijas Universitātē svinīgā gaisotnē tika svinēta līdz šim autoritatīvāko Satversmes komentāru grāmatas Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. Vispārējie noteikumi atvēršana. Tajā atzīti Satversmes tiesību speciālisti, piemēram, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš un Edgars Pastars, vērtējuši arī Satversmes ceturto pantu – valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
Publikācijā autoru kolektīvs norāda, ka latviešu literārā valoda nav identificējama ar kāda noteikta Latvijas novada izloksni, bet ir «virsdialektāla, uzņēmusi visu vērtīgāko no visām Latvijas vairāk nekā 500 izloksnēm». Eksperti norāda, ka Satversmes kontekstā literārā latviešu valoda ir sabiedrības lingvistiskās integrācijas pamats un tās pastāvošajā valoda reprezentē Latviju kā vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. «Apšaubīt latviešu literārās valodas vienojošo lomu nozīmē apšaubīt Latvijas valsts teritoriālo integritāti,» pauž komentāru autori un uzsver, ka oficiālajā komunikācijā, par kādu uzskatāma arī likumā atrunāta zvēresta nolasīšana Saeimā, lietojama literārā latviešu valoda.
Paver vārtus haosam
Arī valodniece Saeimas deputāte Janīna KursītePakule, kas bija arī pagaidu komisijā, joprojām ir pārliecināta, ka J. Viļums, lasot zvērestu latgaliski, ir noniecinājis Satversmi, mandātu viņam nevajadzēja saņemt un šis jautājums obligāti ir jārisina turpmākajā Saeimas darbā.
«Tas ir skumji, ka komisija nobalsoja par nepaklausību likuma varai, jo ir valsts valodas likums, kur latgaliešu rakstu valoda ir atzīta par oficiālu latviešu valodas paveidu, bet ne runas valodu. [..] Saeimā ir jābūt vienotai valodai, lai mēs ražīgāk varētu veikt savu pamatdarbu – likumu radīšanu,» saka J. KursītePakule, kas uzskata, ka J. Viļums ar savu izlēcienu Latgalei «izdarījis lāča pakalpojumu». «Zvērestā tāpat kā lūgšanā ir svarīgi, lai vārdi būtu tajā pašā formā un fonētiski neatšķiras,» piebilst deputāte. Viņa nešaubās, ka Saeimas darbā iestātos haoss, ja katrs deputāts uzskatītu par savu goda lietu no tribīnes runāt savā dzimtajā latviešu valodas dialektā, kas sadzīvē, protams, ir apsveicami un pat veicināmi.
Ar J. Viļumu Neatkarīgajai neizdevās sazināties, taču Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars skaidro, ka saskaņā ar J. Viļuma izpratni viņš zvērestu norunājis latgaļu dialektā latviešu valodā, tādēļ nav pamata diskusijām par viņa mandāta leģitimitāti.