Lai gan Ingrīdas Circenes veselības problēmas ir objektīvs apstāklis, tomēr veids, kādā notikusi ministres demisija, raisa daudzus jautājumus un atsauc atmiņā arī ar vairāku citu nozares vadītāju dīvaino aiziešanu no valdības ēkas.
Vairākas nedēļas publiskajā telpā tika apzināti virzīta diskusija par veselības ministres Ingrīdas Circenes slikto veselības stāvokli un vēlmi atpūsties, līdz beidzot vakar tika izspiests pēdējais piliens demisijas formātā. Zīmīgi, ka par ministres nogurumu pirmā sāka runāt nevis viņa pati, bet gan I. Circenes partijas biedri, arī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un premjerministre Laimdota Straujuma. Savukārt vakar — pirms vēl I. Circene bija paziņojusi par vēlmi aiziet — baumas par drīzo demisiju jau bija nopludinātas medijiem. Vēl jo vairāk: neformāli izskan norādes, ka dažas dienas iepriekš pie I Circenes mājās esot viesojušies partijas Vienotība vadošie cilvēki, mēģinot viņu pierunāt aiziet. Tikmēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti, kā arī dažādos laikos aizstaidzinātie ministri uzsver: nenoliedzot to, ka veselības jomā ir daudz neatrisinātu problēmu un atzīstot ministres sliktās attiecības ar nozares pārstāvjiem, situācija ar I. Circeni tomēr rada jautājumu par formu, kādā valdība pieradusi atbrīvoties neērtiem ministriem.
Meklē ieganstus
Viens no ministriem, kurš savulaik atstāja posteni ar formulējumu „sliktā veselības stāvokļa dēļ”, ir kādreizējais izglītības nozares vadītājs Roberts Ķīlis, kura vēlme īstenot drastiskas reformas bija kā dadzis acī gan nozares cilvēkiem, gan vēlāk arī valdībai kopumā. Nenoliedzot slikto pašsajūtu, R. Ķīlis tomēr uzsver: „Ja koalīcijas partneru attieksme pret mani būtu bijusi saudzīgāka un atbalstošāka, visticamāk, es nebūtu iedzīvojies veselība problēmās, kādas tās ir šobrīd un lielā mērā pie tā ir vainojams politiskais spiediens un atmosfēra, kāda valdīja valdībā.” R. Ķīlis uzsver — situācija ar I. Circeni esot līdzīga. „Zinu, ka pēc manas demisijas daudzi valdībā atviegloti nopūtās, jo problēma ar nozares neapmierinātību atrisinājās pati no sevis. Valdis Dombrovskis bija cilvēks, kurš bēga no konfliktiem un Laimdota Straujuma turpina šo taktiku. Viņi nerisina problēmas, bet skarbi atrod ieganstus, lai aizstaidzinātu ministrus, kuru reformas nepatīk nozarei,” klāsta politiķis.
To, ka, neraugoties uz slikto veselības stāvokli, tas nav galvenais demisijas iemesls, caur rindām ir pateikusi arī pati I. Circene. "Ņemot vērā atšķirīgo izpratni par veselības aprūpes nozarē būtiskāko un faktu, ka nav tikusi panākta konstruktīva sadarbība neatliekamu uzdevumu izpildē, kā arī to, ka es personīgi nekavējoties nevaru atsākt darbu veselības stāvokļa dēļ, uzskatu, ka turpmāk kopīgs darbs šādā komandā man nav iespējams,” pauž I. Circene, kura ir kļuvusi neērta pati saviem partijas biedriem.
Uzmet gan svešos, gan paši savējos
To, ka ministru aizstaidzināšana ne vienmēr notiek korekti, Neatkarīgajai apliecināja arī kādreizējais reģionālās attīstības ministrs Einars Cilinskis, kurš zaudēja amatu pēc tam, kad atļāvās doties 16. marta leģionāru piemiņas gājienā. E. Cilinskis neslēpj, ka ziņa par viņa atlaišanu esot tikusi nosūtīta caur e-pastu, vēlā piektdienas vakarā. „Lai gan es zināju, ka tikšu atlaists, tomēr forma, kādā tas tika izdarīts, ir diezgan skarba,” neslēpj eksministrs.
Jāpiebilst, ka savdabīga savulaik ir bijusi arī atvadīšanās no Daniela Pavļuta, Žanetes Jaunzemes-Grendes, Arta Pabrika u.c. Bijušais ekonomikas nozares vadītājs neiepatikās L. Straujumai, bez īpašiem paskaidrojumiem premjerministre atļāvās pateikt ultimatīvu „nē” viņa palikšanai amatā. Savukārt Ž. Jaunzeme - Grende zaudēja amatu dēļ pārāk asās attieksmes pret operas bijušo direktoru Andreju Žagaru. Lai gan drīz vien izrādījās, ka saimniekošana operā tik tiešām ir bijusi necaurskatāma, tomēr V. Dombrovskis nedz atjaunoja ministri amatā, nedz arī viņai atvainojās. Tikmēr A. Pabriku, kurš ilgstoši ir bijis politiķis ar vienu no augstākajiem reitingiem Vienotībā, pašu partija bez kavēšanās uzmeta jaunās valdības veidošanas vārdā.