Demokrātiskie patrioti izvairās no parādu maksāšanas

© f64

Biedrība Demokrātiskie patroti vēl nav pat pārtapusi par partiju, bet jau ir pamanījusies iekulties parādos un iekšēju kašķu skandālā.

2011. gadā, dažiem biedriem atšķeļoties no Pilsoniskā savienības un vēl citām partijām, tika nodibināta biedrība Demokrātiskie patrioti ar nepārprotamu domu, ka tā augs spēkā un varenībā un pārtaps par partiju.

Pazīstamākie šīs biedrības pārstāvji ir Saeimas deputāts Dāvis Stalts un bijušais premjers Guntars Krasts. Nesen ar šo biedrību saistīts bija arī bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš tagad gan ir aizgājis savrupu ceļu un kļuvis par paša dibinātās Jaunās konservatīvās partijas līderi.

2014. gada 2. janvārī biedrības Demokrātiskie patrioti līderi tikās ar SIA Mercuri International pārstāvjiem, lai vienotos par semināra «Kampaņas palīginstrumentu veidošana» organizēšanu un vēlāku rezultātu apkopošanu un analīzi. Vienošanās tika panākta, turklāt galīgo jāvārdu sadarbībai ar SIA Mercuri International esot teicis tad jau atklāti biedrības darbā dalību ņemošais Jānis Bordāns (būdams tieslietu ministra amatā, viņš savu saistību ar biedrību centās slēpt). Šis lēmums dažas dienas vēlāk apspriests un galīgi apstiprināts biedrības Demokrātiskie patrioti valdes sēdē. Semināra galvenā tēma – kā biedrībai pārveidoties par partiju un šajā procesā izmantojamie paņēmieni.

Seminārs notika šā gada janvārī, un tā pirmajā dienā Demokrātisko patriotu vārdā līgumus un rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem (divreiz 3630 eiro) parakstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Liene Cipule. Seminārā aktīvi darbojās arī Bordāns, Stalts un vairāki citi biedrības aktīvisti. Pasākuma rezultātus un līgumā paredzēto analīzi SIA Mercuri International vēlāk apkopoja un iesniedza biedrībai tālāka darba veikšanai.

SIA Mercuri International valdes loceklis Dzintars Koknēvičs Neatkarīgajai pastāstīja, ka viņa firma visus nolīgtos darbus veikusi atbilstoši noslēgtajam līgumam un noteiktajos termiņos. Kad mēnesi pēc darba pabeigšanas, biedrība vēl joprojām nebija apmaksājusi 7260 eiro rēķinu, SIA pārstāvji mēģinājuši kontaktēties ar tās vadību, taču bez panākumiem – no sarunām izvairījušies gan D. Stalts, gan J. Bordāns, gan pārējie biedrības valdes locekļi. «Neatlika nekas cits, kā rakstīt oficiālu pretenziju. Arī tas nekādas izmaiņas neradīja, no biedrības saņemtā atbilde vienīgi apliecināja, ka acīmredzot labprātīga saistību nokārtošana no biedrības puses diezin vai ir sagaidāma,» skaidroja Dz. Koknēvičs. Jautāts par iemesliem, kas, viņaprāt, ir šādas biedrības rīcības pamatā, Dz. Koknēvičs tikai piebilda, ka viņam ir grūti spriest par iespējamiem iemesliem. «Manuprāt, šis gadījums vienīgi apliecina, kāda ir šo politiķu izpratne par godīgumu,» viņš piebilda.

Pēc saņemtās pretenzijas Demokrātiskie patrioti savā atbildē uzsvēruši, ka biedrības darbības pamatprincipi esot godīgums un tiesiskums, bet šajā gadījumā izvirzītās pretenzijas biedrība atzīt nevarot. Neesot skaidrs, kas īsti biedrības vārdā esot veicis pasūtījumu un vedis sarunas, kad īsti esot slēgts līgums un kādā veidā esot noteikta prasītā atlīdzība. Tāpat biedrība prasa no SIA Mercuri International visas slēgto līgumu kopijas, iespējamās sarakstes biedrības un SIA starpā un vienošanās faktu apliecinošus dokumentus. Lai gan seminārs neapšaubāmi ir noticis, savā atbildē biedrības pārstāvji šo faktu pat nepiemin. Viens no atbildes parakstītājiem Dāvis Stalts, kurš pašlaik ir jaunais biedrības valdes priekšsēdētājs, intervijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka viņš pretenziju no firmas saņēmis «mantojumā» no Cipules. «Nav skaidrs, uz kāda pamata mums tagad jāmaksā? Acīmredzot Cipule ir parakstījusi kādu līgumam ekvivalentu papīru, lai gan viņu valde uz to nebija pilnvarojusi.» Pavisam īsi savu lomu pasākumā raksturo Jānis Bordāns: «Neesmu šīs biedrības biedrs un neesmu ar šo jautājumu nodarbojies. Ar to nodarbojās Liene Cipule, un vaicājiet viņai.»

Neatkarīgā pavaicāja arī Lienei Cipulei, kura izklāstīja savu, ļoti skumju versiju. «Tik tiešām esmu parakstījusi līgumu, jo man bija paraksta tiesības kā valdes priekšsēdētājai. Seminārs bija lieliski organizēts, noritēja vairākas dienas, tajā piedalījās arī Bordāns un Stalts. Taču ļoti drīz pēc tam biedrības līderi ar mani pārtrauca attiecības, atstūma no biedrības, arī par semināra parādu neko negribēja dzirdēt, sakot, ka tās ir manas problēmas. Tagad man tiešām ir problēmas, bet viņiem nav, jo pret nodevību un uzmešanu nav vakcīnas,» žēli nopūtās L. Cipule. Kāpēc viņa izstumta no biedrības, L. Cipule nezina nekāda loģiska skaidrojuma. Kāpēc viņa parakstījusi līgumu bez valdes akcepta? «Kā tad nebija akcepta? Visa valde lēma un piekrita semināra rīkošanai, runāja ar SIA pārstāvjiem, vienojās. Valdes sēdes ir protokolētas. Turklāt biedrības statūtos nav sacīts, ka jābūt valdes lēmumam, lai mani pilnvarotu parakstīt šādu līgumu,» L. Cipule neslēpa sašutumu. Viņa, tāpat arī D. Stalts, pieļāva, ka parādu lietas peripetijas nebūs atrisināmas citādi kā vien tiesā.

Svarīgākais