Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons un Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien Zviedrijā kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem apspriedīs Eiropas nākotni.
Sarunās, kas turpināsies arī otrdien, piedalīsies arī Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts un Nīderlandes premjerministrs Marks Rute.
Sagaidāms, ka viens no galvenajiem tematiem sarunās būs Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidāti.
Jau ziņots, ka par vienu no reālākajiem kandidātiem uz EK prezidenta posteni tiek uzskatīts bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers. Taču pret viņa virzīšanu šim amatam asi iebilst Lielbritānija.
Lielbritānija iestājas pret Junkera iespējamo iecelšanu EK prezidenta amatā, apgalvojot, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši viņa pārstāvēto pozīciju.
EP tikmēr uzstāj, ka Junkeram ir demokrātiskas tiesības uz šo amatu, jo viņš pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), kas EP vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Kemerons vēlas, lai nākamo EK prezidentu izvēlas ES dalībvalstu līderi.
Vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu jāpieņem līdz jaunā EP sasaukuma pirmajai sēdei, kas gaidāma jūlija sākumā.