Samitā Hāgā NATO līderu panāktā vienošanās līdz 2035.gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šķiet kā problēmu risināšana ļoti nepiespiestā gaisotnē, aģentūrai LETA atzina jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Kosmosa kuģis “Nyx”, kas pārvadāja vairāk nekā 150 DNS un/vai cilvēku mirstīgo atlieku kapsulas, iekritis Klusajā okeānā, pazaudējot savu kravu, ziņo “Gizmodo”.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Krievijas tiesas saņēmušas 20 538 lietas par atteikšanos pildīt militāro dienestu pēc kriminālkodeksa pantiem par vienību neatļautu atstāšanu, pavēļu nepildīšanu un dezertēšanu, aprēķinājis portāls "Mediazona", balstoties uz datiem tiesu tīmekļa vietnēs.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir izteicis prognozi, ka karš Ukrainā varētu ilgt līdz 2028. gadam, ja netiks palielināts spiediens uz Krieviju, raksta “dialog.ua”.
Ārkārtīgi reta ģenētiska mutācija ir radījusi pilnīgi jaunu asinsgrupu, kas pašlaik tiek uzskatīta par sastopamu tikai vienam cilvēkam, ziņo “IFL Science”.
Kāds vecāka gadagājuma polis bijis iesaistīts sazvērestībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar mērķi viņu noslepkavot, vēsta ASV nedēļas izdevums "Newsweek" un Lietuvas televīzijas kanāls TV3 savā interneta portālā "tv3.lt". Sazvērestībā iesaistīto pirms vairākiem desmitiem gadu Polijā savervējusi Padomju Savienība.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV) apstiprināta par ziņotāju jautājumā par Krievijas gāzes un naftas importa pakāpenisku pārtraukšanu un Eiropas Savienības (ES) enerģētiskās neatkarības palielināšanu, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupa EP preses sekretāre Linda Bērziņa.
Ukraiņu rakstniece Viktorija Ameļina, kas tika nogalināta 2023.gadā krievu raķešu triecienā Kramatorskā, godalgota ar Lielbritānijas Orvela balvu par grāmatu "Looking at Women, Looking at War", pavēstīja balvas žūrija.
Ceturtdien notikusi vēl viena gūstekņu apmaiņa Krievijas un Ukrainas starpā, un tās gaitā Ukrainā atgriezušies Bruņoto spēku, Nacionālās gvardes un Valsts robežsardzes dienesta karavīri, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas karaspēka virzīšanās Sumu apgabala pierobežā ir apturēta, un kauju līnija stabilizējusies, ceturtdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ceturtdien pavēstīja, ka jauna bruņošanās sacensība varētu novest pie Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma krišanas, tāpat kā tā sagrāva Padomju Savienību.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LZP) valsts noslēpuma pielaides nesaņemšanas gadījumā rīkosies atbilstoši likumam un ar nekādu abstrakciju nenodarbosies, aģentūrai LETA norādīja politiķis.
Samitā Hāgā NATO līderu panāktā vienošanās līdz 2035.gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu mazināt Krievijas vēlmi uzbrukt kādai no alianses valstīm, ja šāda vēlme vispār pastāvējusi, aģentūrai LETA pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
ASV prezidents Donalds Tramps pārspīlē ietekmi, kāda bijusi Savienoto Valstu pret Irānas kodolobjektiem vērstajiem triecieniem, ceturtdien sacīja Irānas augstais līderis ajatolla Ali Hamenei.
Bobijs Šermens, sešdesmito gadu pusaudžu elks un popzvaigzne ir miris. Viņam bija 81 gads. Šermana sieva Bridžita Pulona Šermena un aktieris, mūziķis Džons Stamoss, kurš bija Šermana labdarības organizācijas vēstnesis, 24. jūnijā pavēstīja par viņa nāvi “Instagram” paziņojumā. "Ar vissmagāko sirdi es dalos ar sava mīļotā vīra Bobija Šermena aiziešanu mūžībā," rakstīja Pulona. "Bobijs aizgāja no šīs pasaules, turot manu roku, tāpat kā viņš atbalstīja mūsu dzīvi ar mīlestību, drosmi un nelokāmu žēlastību visus 29 skaisto laulības gadus."
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien paziņoja, ka valsts organizētā pilsoņu aptauja devusi viņam "spēcīgu mandātu", lai Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē iebilstu pret Ukrainas pievienošanos ES.
No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.