Hamburgā (Vācija) pirmdien, 30. martā, vakarā Altones rajonā vilks uzbruka sievietei un iekoda viņai sejā. Cietusī tika nogādāta slimnīcā ar sejas ievainojumiem, raksta DW un citi Vācijas mediji.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien žurnālistiem Baltajā namā sacīja, ka sagaida, ka ASV "pabeigs darbu" Irānā varbūt divu nedēļu, varbūt nedaudz ilgākā laikā.
Vašingtonas Nacionālajā alejā ir novietots liels tronis ar zelta tualeti, kritizējot ASV prezidenta Donalda Trampa veiktos Baltā nama renovācijas darbus, raksta “Reuters”.
Bijušais “airBaltic” šefs Martins Gauss, vadot Latvijas nacionālo aviokompāniju vairāk nekā 13 gadus, tā arī neiemācījās izteikties latviešu valodā. Kanādas aviokompānijas “Air Canada” izpilddirektoram Maiklam Ruso nāksies pamest amatu, jo viņš nespēj izteikties franču valodā.
Tuvie Austrumi arvien ir pasaules uzmanības centrā. Situācija Irānā šobrīd ir sarežģīta, jo valsts atrodas tiešā militārā konfliktā ar Izraēlu un ASV, kas pēdējo nedēļu laikā ir veikusi masīvus uzlidojumus vairāk nekā tūkstotim mērķu Irānas teritorijā.
Izlūkošanas dati liecina, ka pēdējā laikā Baltijas valstīs notikušos incidentus ar droniem apzināti izprovocējusi Krievija, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
ASV viceprezidents Dž. D. Venss atzina, ka ir apsēsts ar neidentificētiem lidojošiem objektiem jeb NLO, un solīja atklāt visus ar tiem saistītos noslēpumumus pirms amata atstāšanas. Ar šādu paziņojumu viņš nāca klajā sarunā ar politisko komentētāju un jūtūberi Beniju Džonsonu, raksta “TSN”.
Krievijas anektētajā Ukrainas Krimas pussalā otrdien nogāzās Krievijas kara lidmašīna, un katastrofā gājuši bojā 29 cilvēki, ziņoja Maskavas propagandas rupors TASS, citējot Krievijas Aizsardzības ministriju.
Žurnālistu izmeklēšana Eiropā ir izraisījusi strīdus saistībā ar iespējamām Ungārijas amatpersonu saitēm ar Krieviju. Uzmanības centrā ir telefonsarunas starp Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijārto un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Publicētie materiāli varētu liecināt par slepenu koordināciju attiecībā uz ES sankciju politiku.
Karš Ukrainā nebeigsies tā, kā to gaida Eiropā un Ukrainā, taču arī Maskava būs acīmredzami neapmierināta ar rezultātiem, raksta pazīstamais vācu politikas komentētājs Volfgangs Minhau laikrakstā “The Telegraph”.
Vēsturnieks un analītiķis Dzjans Sjuecjins no Ķīnas ir ieguvis "pareģa" statusu pēc tam, kad viņa 2024. gada lekcijas sāka piepildīties ar satraucošu precizitāti. Kamēr Džo Baidens vēl bija amatā un Donalds Tramps tikai sāka savu vēlēšanu kampaņu, Dzjans jau bija ieskicējis detalizētu scenāriju ar nosaukumu "Operācija Irāna Brīvība", raksta “Roya News”.
Iedomājieties: jūs ieejat kafejnīcā Rīgā vai Berlīnē, lai samaksātu par kafiju, un jūsu Visa vai Mastercard karte pēkšņi pārstāj darboties. Ne tāpēc, ka jums ir beigusies nauda, bet gan tāpēc, ka kāds Vašingtonā ir nolēmis, ka jūs esat "nevēlams" klients. Šis scenārijs, kas vēl nesen šķita kā filmas sižets, tagad tiek nopietni apspriests Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas līmenī.
Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.
Pirmoreiz 12 gadu laikā ASV kongresmeņi sarīkoja sarunas ar Krievijas Valsts domes deputātu delegāciju Vašingtonā. Neveiksmīgs mēģinājums atdzīvināt parlamentāro diplomātiju vai Krievijas intereses ASV politikā?
Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paudis viedokli, ka valstīm, kuras nav iesaistījušās karā Tuvajos Austrumos, bet cīnās ar degvielas trūkumu, vajadzētu "doties iegūt savu naftu" uz Hormuza šaurumu.
NATO sabiedroto rīcība, atsakoties atbalstīt karu pret Irānu, radījusi ASV lielu vilšanos, un pēc kara beigām Vašingtona pārskatīs attiecības ar aliansi, intervijā Kataras televīzijas kanālam "Al Jazeera" atzinis valsts sekretārs Marks Rubio.
Sprādzienā vienā no Krievijas lielākajām ķīmiskajām rūpnīcām Ņižņekamskā gājuši bojā divi cilvēki un vismaz 72 ievainoti, paziņojis uzņēmums "Sibur", kam pieder rūpnīca.