Viktorija Bekhema pārdzīvo to, ko pati raksturo kā "savu ļaunāko murgu". Šķiet, ka 51 gadu vecā modes dizainere cīnās ar arvien dziļāku ģimenes krīzi, kas nesen aizēnoja viņas vīra Deivida Bekhema 50. dzimšanas dienas ballīti, raksta izdevums “The Sun”.
Kāds krievu vīrietis izraisījis dramatisku pakaļdzīšanos uz ūdens Floridā, nozogot vismaz 2,5 miljonu ASV dolāru vērtu luksusa jahtu, vēsta “The Independent”.
Lielbritānijas valdībai tiecoties samazināt izdevumus un "radikāli reformēt valsti", tūkstošiem civildienesta ierēdņu tiks pārcelti no Londonas uz citām vietām.
Konservatīvās Lietuvas partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" parlamenta deputāti iesnieguši Seimā likumprojektu, kura mērķis ir paplašināt pamatojumu pilsonības atņemšanai personām, kuras atbalsta agresorvalstis vai rada draudus valsts drošībai, ziņo Lietuvas Nacionālā televīzija un radio (LRT).
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio dosies uz Turciju, lai piedalītos potenciālajās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina sarunās ceturtdien, otrdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps sava Saūda Arābijas apmeklējuma laikā.
Bijušais Krievijas prezidents un Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs aicināja uz "reālu denacifikāciju" ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā, vēsta UNIAN.
Kā ziņo Viļņas apgabala Galvenais policijas komisariāts, trešdien saņemts iesniegums, ka 9. maijā aptuveni plkst. 23.35 kāda 1986. gadā dzimusi sieviete mājās Viļņā uzbruka nepilngadīgai personai (dzimusi 2016. gadā), vēsta "tv3.lt".
Britu kardināls, kurš piedalījās jaunā pāvesta slepenajā vēlēšanu procesā - konklāvā, atklāj, kā Roberts Frensiss Prevosts, kurš izvēlējās vārdu Leons XIV, reaģēja uz ziņām, ka viņš ir kļuvis par jauno pāvestu, raksta “dailymail.co.uk”.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja, ka Eiropas Savienība (ES) noteiks jaunas sankcijas pret Krieviju, ja tā nepiekritīs pamieram Ukrainā, un ka Parīze ir gatava apspriest Francijas ar kodolieročiem apbruņoto kara lidmašīnu dislocēšanu citās Eiropas valstīs.
Aizvadītā nedēļa Krievijā, protams, pagāja 9.maija jeb uzvaras dienas zīmē. Galvenie vēstījumi - karš Ukrainā ir lielā tēvijas kara turpinājums, Krievijai atkal jācīnās pret nacismu, kas pārņēmis visu Eiropu.
Viena no “Radio Brīvība” un vietnes www.currenttime.tv veidotā materiāla varonēm ir dzimusi un visu savu dzīvi nodzīvojusi Mariupolē, kas jau trīs gadus ir okupēta un atrodas Krievijas pakļautībā. Viņa bija lieciniece pirmajai pilsētas okupācijai, ko veica Krievijas hibrīdspēki 2014. gadā. Pēc tam, pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā 2022. gadā, viņa izdzīvoja 86 dienas intensīvās cīņās pilsētā – bez ēdiena, bez ūdens, bez saziņas, bez gaismas un siltuma.
Notikumi ap Ukrainas kara “miera sarunām” iegūst arvien kinematogrāfiskāku raksturu. Tas viegli izskaidrojams, jo galvenās darbojošās personas – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Putins – ir politiķi ar tendenci uz teatrāliem efektiem.
Vietnē "X" ievietots video no svētku pasākuma Jekatarinburgas 46. bērnudārzā - tiek izspēlēta puisīša - kareivja bojāeja pēc šāviena galvā, kā arī paziņojuma nodošana dēla mātei.
Pilna mēroga kodolkara gadījumā dzīve uz Zemes mainītos uz visiem laikiem – lielākā daļa cilvēces ietu bojā tikai 72 minūšu laikā. To podkāstā “Diary Of A CEO” paziņoja slavenā žurnāliste un kodoljautājumu eksperte Annija Džeikobsena.
Zviedrijas valdība piešķirs 100 miljonus kronu (9,2 miljonus eiro) Starptautiskajai migrācijas organizācijai (IOM), lai sekmētu migrantu repatriāciju un ierobežotu nelegālo imigrāciju no Irākas, Somālijas, Uzbekistānas un Tunisijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien paziņoja, ka ceturtdien Ankarā gaidīs Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai aci pret aci runātu par karu.
Baltijas jūras reģionā situācija ir bīstama un līdz šim tam ir pievērsta pārāk maza uzmanība, tādēļ, ņemot vērā aizdomas par iespējamiem sabotāžas aktiem, tur vajadzētu pastiprināt drošības pasākumus, paziņoja jaunais Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls, kurš solīja pievērsties šiem jautājumiem.
Krima ir un paliek daļa no Ukrainas, un Latvija nekad neatzīs Krimas, Doņeckas, Luhanskas vai jebkuras citas Ukrainas daļas aneksiju, teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), atklājot Krimas okupācijas upuru liecību uzklausīšanu Latvijas parlamentā.