Pasaulē

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nedēļas sākumā viesojās apavu rūpnīcā un vēroja strādnieku darbu.

Vairāki tūkstoši cilvēku sestdien pulcējušies Polijas dienvidos esošajā Katovicē uz "Klimata maršu", lai mudinātu tur notiekošās ANO klimata konferences dalībniekus vienoties par ambicioziem pasākumiem globālās sasilšanas novēršanai. Stiprā policijas apsardzībā aktīvisti no visas pasaules pulcējušies Katovices galvenajā laukumā. Daži no aktīvistiem pārģērbušies par polārlāčiem, daži - par orangutāniem, vēloties uzsvērt, ka abām sugām draud iznīkšana klimata izmaiņu dēļ. Demonstranti skandē: "Mostieties! Pienācis laiks glābt mūsu mājas!" Uz viņu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā "Aizsargājiet mūsu tiesības uz pārtiku, zemi, ūdeni!" Akcijas norisi uzrauga liels skaits kārtības sargu, tostarp jātnieku policijas vienība.

ASV mediju uzmanību piesaistījis kāda tēva uzņemts video Ohaio štatā, kurā vīrietis pastāsta, ka viņa 10 gadus vecā meita atkārtoti izsēdināta no skolas autobusa par kādas skolas biedra apsaukāšanu. Līdz ar to meitenei uz laiku aizliegts uz skolu braukt ar autobusu. Pēc meitenes lūguma tēvam viņu nākamās dienas vest ar auto, tēvs nolēmis bērnu pārmācīt - viņai 8 kilometru garais ceļš uz skolu jāmēro kājām, lai arī ārā gaisa temperatūra sasniedza vien pāris grādus.

"Dzelteno vestu" kustības organizēto protestu laikā visā Francijā sestdien aizturēti 1385 cilvēki, paziņojis iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Briselē sestdien sākoties no Francijas pārņemtās "dzelteno vestu" kustības protestiem, sestdien aizturēti 70 cilvēki, ziņo policija.

Dzeltenās vestēs tērptie protestētāji, kas pauž neapmierinātību ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku, sestdien pastiprinātā policijas apsardzībā devās gājienā uz Elizejas pili.

Francijas galvaspilsētai gatavojoties iespējamajām nekārtībām, kādās varētu izvērsties kārtējie "dzelteno vestu" protesti, policija Parīzē sestdienas rītā jau aizturējusi 278 cilvēkus. Tūristu iecienītie Parīzes apskates objekti un ierasti dzīvīgās iepirkšanās vietas sestdien ir slēgtas, bažījoties pat jauniem grautiņiem, ko atkal varētu sarīkot pret valdību noskaņotie demonstranti. Prezidenta Emanuela Makrona valdība brīdinājusi, ka sestdien gaidāmos "dzelteno vestu" protestus Parīzē var savā labā izmantot "radikalizētie un dumpīgie" ekstrēmisti un iespējamās nekārtības var izvērsties vēl bīstamākas nekā nedēļu iepriekš. Tāda mēroga grautiņus, kādi Parīzi piemeklēja pagājušajā sestdienā, Francija nebija pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem. Baidoties no jauniem postījumiem, sestdien ir slēgts gan Eifeļa tornis, gan Luvra muzejs. Slēgti ir arī simtiem veikalu un uzņēmumu. Vairāki desmiti demonstrantu, tērpušies dzeltenajās atstarojošajās vestēs, kas kļuvušas par jaunās protestu kustības simbolu, jau pirms saullēkta bija sapulcējušies pie Triumfa arkas, kura cieta jau pagājušās nedēļas nekārtībās. Tikmēr citi drūzmējas pie policijas kontrolpunktiem, kur tiek veikta somu pārbaude personām, kas vēlas nokļūt Parīzes rietumdaļā, kur atrodas pasaulslavenie Elizejas lauki. Atsevišķi Parīzes rajoni izskatās tā, it kā pilsēta gatavotos viesuļvētrai, un veikalu skatlogus, kuros parādījušās jau Ziemsvētku dekorācijas, sedz dēļu vairogi. Tikmēr policija steidz aizvākt no ielām visus priekšmetus, kurus demonstranti varētu izmantot kā improvizētus ieročus. Greznajās iepirkšanās ielās ap prezidenta rezidenci - Elizejas pili - policija uzslējusi drošības norobežojumus. Tikai Parīzē vien kārtības uzturēšanai mobilizēti 8000 policistu, kuru rīcībā ir arī bruņumašīnas. Tikmēr visā Francijā par drošību gādās 89 000 kārtības sargu. Tā dēvēto dzelteno vestu kustību sākotnēji izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bet pakāpeniski tā izvērsusies daudz plašākos protestos, atspoguļojot vispārējo sabiedrības neapmierinātību ar Makrona politiku.

ASV biržu indeksi piektdien kritās, neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu izraisot jaunu akciju izpārdošanu, savukārt OPEC vienošanās par jēlnaftas ieguves apjoma samazināšanu pacēla naftas cenas.

ASV prokurors piektdien aicināja tiesu Ņujorkā piespriest "būtisku" cietumsodu prezidenta Donalda Trampa bijušajam personīgajam advokātam Maiklam Koenam, noraidot viņa lūgumu pēc viegla soda, kas būtu pamatots ar viņa sadarbošanos ar tiesu iestāžu amatpersonām.

Seši cilvēki zaudējuši dzīvību pēc tam, kad naktī uz sestdienu naktsklubā Itālijā izcēlās panika un cilvēki metās uz izeju, vēsta AFP.

Bijušais ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons ir paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps bijis "nedisciplinēts" un vairākkārt gribējis pārkāpt likumu, savukārt Tramps uz to piektdien atbildēja, ka bijušais viņa valdības loceklis Tilersons bijis "dumjš kā akmens".

Ziemeļkorejas ārlietu ministrs piektdien sarunās ar Ķīnas kolēģi apgalvojis, ka Phenjana joprojām ir apņēmusies pārtraukt savu kodolprogrammu.

ASV komiķis un aktieris Kevins Hārts piektdien paziņoja, ka nevadīs 91. ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars" pasniegšanas ceremoniju pēc sašutuma vētras sociālajos tīklos par viņa homofobiskajiem tvītiem.

Albānijā tūkstošiem studentu jau ceturto dienu pēc kārtas demonstrācijās pieprasa samazināt mācību maksu universitātēs, palielināt izglītības budžetu un uzlabot studējošo dzīves apstākļus.

Par Vācijas kancleres Angelas Merkeles pēcteci kristīgo demokrātu (CDU) līdera amatā piektdien ievēlēta Annegrēta Krampa-Karenbauere.

Grībauskaite: Lietuva palīdzēs Ukrainai ar munīciju un kiberdrošības ekspertiem un sūtīs turp vairāk militāro instruktoru ukraiņu karavīru apmācīšanai, solījusi prezidente Daļa Grībauskaite, kas piektdien ieradusies vizītē Ukrainā.

Uzbrukumā divām bankām Brazīlijas ziemeļaustrumos piektdien nogalināti seši laupītāji un vairāki ķīlnieki, tostarp divi bērni, paziņojis Milagresas mērs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās piemērot sankcijas deviņiem cilvēkiem saistībā ar novembrī notikušajām pretlikumīgajām vēlēšanām promaskavisko kaujinieku kontrolē esošajos Austrumukrainas reģionos.

Kāds nirējs Dienvidkorejā, pārģērbdamies par salavecīti, akvārijā izklaidējis bērnus, kuru vecāki steiguši uzņemt fotogrāfijas.

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien, atstājot Kristīgo demokrātu (CDU) vadītājas amatu, uzsvērusi partijas kristīgās un demokrātiskās vērtības.