Vairāk nekā 50 000 mirušo vienā vasarā: pētījums atklāj karstuma postošo cenu Eiropā
Aizvadītās vasaras karstums 854 Eiropas pilsētās un pilsētu teritorijās varētu būt izraisījis vairāk nekā 50 tūkstošus priekšlaicīgu nāves gadījumu, liecina jauns pētījums žurnālā “Nature Health”. Aptuveni divas trešdaļas šo nāves gadījumu pētnieki saista ar cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām. Eiropas valdības tiek aicinātas nekavējoties gatavoties nākamajām vasarām.
Londonas Imperiālās koledžas un Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas zinātnieku analīze aptver 30 valstis. Pētītajās teritorijās dzīvo aptuveni 40% šo valstu iedzīvotāju, tādēļ aprēķini neatspoguļo visu karstuma upuru skaitu Eiropā.
Pētnieki lēš, ka no jūnija līdz augustam karstums šajās teritorijās izraisījis 50 391 nāves gadījumu.. Tas ir par aptuveni 71% vairāk nekā 2022. gadā, kad ar tādu pašu analīzes pieeju aprēķināti 29 480 nāves gadījumi.
Tiek norādīts, ka 32 619 nāves gadījumu attiecināmi uz cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu radīto papildu karstumu.
Būtiski, ka tie ir statistiskās modelēšanas aprēķini, nevis saskaitītas miršanas apliecības, kurās karstums norādīts kā nāves cēlonis. Zinātnieki izmantoja temperatūras datus un iepriekš konstatētās sakarības starp temperatūru un mirstību, salīdzinot faktisko klimatu ar modelētu pasauli bez cilvēku izraisītas sasilšanas. Analizētajās teritorijās 2026. gada vasarai aprēķināts augstākais karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits kopš 2000. gada.
Reaģējot uz pētījumu, Eiropas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Kīrans Kafs aicina Eiropas Komisiju un valstu valdības rīkoties, pirms sākas nākamie karstuma viļņi.
“Ja vienā katastrofā nomirtu 50 000 cilvēku, Eiropa izsludinātu ārkārtas situāciju. Tā kā šie nāves gadījumi izkliedēti visas vasaras garumā, labējie politiķi pārāk bieži tos uztver kā fona troksni. Šiem cilvēkiem vēl vajadzētu būt dzīviem,” teikts Kafa paziņojumā.
Savukārt partijas līdzpriekšsēdētāja Vula Tsetsi kritizē konservatīvo un galēji labējo spēku pretestību klimata politikai. Viņas ieskatā Zaļā kursa vājināšana apdraud arī iedzīvotāju aizsardzību pret nāvējošu karstumu.
Tsetsi aicina straujāk īstenot klimata saistības, pielāgot pilsētas un lauku teritorijas ekstremāliem laikapstākļiem un nodrošināt, lai cilvēki varētu atļauties uzturēt mājokļus vēsus.
Arī pētnieki uzsver nepieciešamību uzlabot aizsardzību pret karstumu: attīstīt brīdināšanas sistēmas, pielāgot mājokļus un veselības aprūpes iestādes, kā arī pilsētās palielināt ēnainu vietu un zaļo zonu platību.
