Četru gadu laikā, ko 74 gadus vecais amerikānis Stīvens Habards pavadīja apcietinājumā Krievijā, viņš tika spīdzināts pirmstiesas apcietinājuma centrā un divās soda kolonijās, liecina tiešsaistes projekts "Ukrainas tautas bendes izpildītāju grāmata”, kur publicēti 20 iesaistīto personu vārdi.
Ukrainas valsts pārvaldītais tiešsaistes informācijas projekts "Ukrainas tautas bendes izpildītāju grāmata” trešdienas, 21. oktobra, vakarā ziņoja, ka 74 gadus vecais ASV pilsonis Stīvens Habards, kurš tajā pašā dienā tika atbrīvots no Krievijas gūsta, tika regulāri spīdzināts tāpat kā ukraiņu ieslodzītie, vēsta DW.
"Saskaņā ar viņa kameras biedra, atbrīvotā ukraiņu ieslodzītā Igora Šiško teikto, amerikānis tika sists ar nūjām, stekiem un kājām, pakļauts elektrošokam, rīdīts ar suņiem, mērdēts badā, spiests rāpot pa gaiteņiem un pat pakļauts seksuāla rakstura vardarbības simulācijai,” teikts ziņojumā. Krievijas cietumu amatpersonas pret Habardu izturējās vēl nežēlīgāk tāpēc, ka viņš nerunāja krieviski.
Saskaņā ar ziņojumu, pirms sprieduma pasludināšanas Habards vispirms tika turēts pirmstiesas apcietinājuma centrā Nr. 2 Novozibkovā (Brjanskas apgabalā), bet no 2023. gada maija līdz 2024. gada pavasarim — labošanas darbu kolonijā Nr. 7 (IK-7) Pakinā (Vladimiras apgabalā).
"No 7. soda kolonijas atbrīvotie ziņo, ka cietuma darbinieki pārbaužu laikā divreiz dienā sit ieslodzītos un pielieto spīdzināšanu, tostarp sit ar nūjām pa pēdām... Ir zināms, ka šajā soda kolonijā ir notikuši vismaz trīs ukraiņu nāves gadījumi,” ziņoja Ukrainas projekts. Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Habarda pēdējā ieslodzījuma vieta bija 12. soda kolonija Mordovijā, taču projekts "Bendes izpildītāju grāmata” šo informāciju vēl pārbauda.
Projekts ir publicējis divdesmit Habarda lietā iesaistīto personu vārdus.
"Ukrainas tautas bendes izpildītāju grāmata” tika izveidota 2022. gadā pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīvas ar mērķi apkopot datus par Krievijas noziegumiem nacionālajām un starptautiskajām tiesām un tribunāliem.
Datubāzē ir iekļauti militārpersonas un komandieri, kuri devuši vai izpildījuši Krievijas valdības rīkojumus, pirmstiesas apcietinājuma centru un soda izciešanas koloniju darbinieki, kas iesaistīti ukraiņu spīdzināšanā, kā arī tiesneši, kuri piesprieda un safabricēja nelikumīgus sodus Ukrainas pilsoņiem. Rakstā par Habardu publicēta informācija par 20 Krievijas Federālā cietumu dienesta amatpersonām un citām personām, kas iesaistītas amerikāņa nelikumīgajā aizturēšanā, spīdzināšanā un nežēlīgajā attieksmē pret viņu.
Par Habarda atbrīvošanu tika paziņots 21. oktobrī ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās laikā Sanktpēterburgā. Dienu iepriekš Donalds Tramps telefonsarunā ar Putinu paziņoja, ka ir pieprasījis Habarda atbrīvošanu, un pēc viņa atbrīvošanas piebilda, ka "cieņas dēļ” pret ASV prezidentu nekādas pretprasības netika izvirzītas.
Kā 22. oktobra pēcpusdienā ziņoja aģentūra AFP, Stīvens Habards ir atgriezies Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa advokāts Martins De Luka pēc aģentūras pieprasījuma apstiprināja, ka Habards jau ir nosēdies dzimtenē.
Stīvens Habards ir pensionēts angļu valodas skolotājs, kurš strādājis dažādās valstīs, bet kopš 2014. gada dzīvoja Izumā Harkivas apgabalā. Saskaņā ar Krievijas izmeklētāju versiju, neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā viņš esot pievienojies vietējai teritoriālās aizsardzības vienībai un saņēmis algu, bet vēlāk aizgājis, baidoties par savu dzīvību.
2022. gada 2. aprīlī — nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc pilna mēroga kara sākuma — Stīvenu Habardu aizturēja Krievijas okupācijas spēki. 2024. gada oktobrī viņam tika piespriests sešu gadu un 10 mēnešu cietumsods vispārējā režīma labošanas kolonijā saskaņā ar pantu par "algotņu darbību” (Krievijas Kriminālkodeksa 359. panta 3. daļa). Ukrainas varas iestādes neatrada nekādus pierādījumus par viņa dienestu armijā. Amerikāņu puse vēlāk atzina Habardu par nelikumīgi aizturētu.
Kā iepriekš ziņoja AFP, amerikānis apcietinājumā tika spīdzināts. Prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā ASV valdība cita starpā apsūdzēja Krieviju par konsulārās palīdzības liegšanu saviem pilsoņiem.