Vakardienas paziņojums par Jongbjonas atomenerģētikas kompleksa darbības atsākšanu ir uztverams kā kārtējais starptautiskā izolācijā nonākušās Ziemeļkorejas mēģinājums likt pasaules sabiedrībai rēķināties ar Phenjanas valdību un sniegt tai drošības garantijas, ir pārliecināti speciālisti.
Lai gan Ziemeļkorejā notiek demonstrācijas un mītiņi, kuru dalībnieki pieprasa noslaucīt no zemes virsmas gan Dienvidkoreju, gan Japānu, gan ASV, ir ļoti maz ticams, ka Phenjanas amatpersonas lolo kādas cerības šādā karā gūt virsroku.
«Šī stingrā retorika mums nav nekas jauns, mēs to visu jau sen esam dzirdējuši. Mēs gan šos izteikumus uztveram nopietni un veicam nepieciešamos drošības pasākumus. Tomēr reālus draudus pagaidām neredzam, Ziemeļkorejas bruņotajos spēkos nav izsludināta vispārējā mobilizācija, nav arī nekādu liecību par spēku pārdislocēšanu,» vakar Fox News sniegtā intervijā situāciju skaidrojis Baltā nama oficiālais pārstāvis Džejs Kārnijs. Reuters piebilst, ka pēdējo dienu laikā ASV vairākkārt demonstrējušas savu ciešo apņemšanos nepieciešamības gadījumā aizsargāt Dienvidkoreju – treniņlidojumus virs Korejas pussalas veikušas lidmašīnas B52, B2 un F22, vakar tika vēstīts, ka pussalas piekrastes ūdeņus patrulēs ar pretgaisa aizsardzības sistēmu Aegis aprīkotais eskadras mīnu kuģis USS Fitzgerald, un jau tuvākajā laikā, lai novērotu Ziemeļkorejas gaisa telpu, uz Klusā okeāna rietumiem tiks pārdislocēts peldošais radars SBX1.
Jāatgādina, ka pašā marta nogalē Ziemeļkoreja pavēstīja, ka joprojām atrodas karastāvoklī ar Dienvidkoreju un ir gatava nekavējoties atbildēt pat uz sīkāko provokāciju. Beidzamo dienu laikā Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Uns uzstājies ar vairākiem kareivīgiem paziņojumiem, cita starpā slavinot savas valsts kodolpotenciālu. «Mūsu kodolieroči ir drošs līdzeklis, lai novērstu karu un aizsargātu mūsu suverenitāti. Kodolieroči ir miera un uzplaukuma pamats, no tiem atkarīga mūsu tautas laimīgā eksistence,» Kima Čen Una sacīto citē Reuters. Uz šo līdera runu atsaukusies oficiālā Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA, pavēstot, ka 2007. gadā slēgtajā Jongbjonas kompleksā tiks atsākta darbība, kuras mērķis ir gan nodrošināt valsti ar nepieciešamo elektroenerģiju, gan saražot kodolieročiem nepieciešamo urānu.
Lai gan «lielas bažas» par šādu notikumu attīstību vakar paudusi ne tikai Dienvidkoreja, bet arī Phenjanas uzticamākā sabiedrotā Ķīna, daudzi eksperti norādījuši, ka paziņojumam par Jongbjonas darbības atjaunošanu ir tikai viens mērķis – atkal pabiedēt pasaules sabiedrību un panākt, lai sešpusējās sarunas par Korejas pussalas nākotni atsāktos ar Ziemeļkorejai izdevīgiem nosacījumiem. «Jongbjonas reaktors ir vairāk nekā 30 gadus vecs un atrodas diezgan bēdīgā stāvokli – tieši tāpēc Ziemeļkoreja bez īpaši lielas nožēlas piekrita tā slēgšanai. Piecus gadus tas stāvējis pussabrucis, un, šķiet, vienkāršāk ir uzbūvēt jaunu reaktoru nekā atjaunot šo. Tāpēc Ziemeļkorejas paziņojums uztverams kā signāls – labāk ir mēģināt ar šo valsti vienoties, jo pretējā gadījumā tā turpinās savas kodolprogrammas realizēšanu,» sarunā ar RIA Novosti skaidrojis Krievijas Zinātņu akadēmijas eksperts Ziemeļkorejas jautājumos Georgijs Toloraja. Viņš piebildis, ka gadījumā, ja Ziemeļkoreja kaut ko vēlas paturēt noslēpumā, tai tas izdodas – kā, piemēram, ar urāna bagātināšanas rūpnīcu, taču šoreiz Phenjanas interesēs ir radīt pēc iespējas lielāku rezonansi. Tam piekrīt arī Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta profesors Sergejs Oznobiščevs. «Ziemeļkorejas mērķis ir viens – panākt pēc iespējas skaļāku reakciju, bet pēc tam no savām idejām atteikties apmaiņā pret kādām privilēģijām vai labumiem. Pats galvenais uzdevums – saņemt garantijas, ka Ziemeļkorejas režīms netiks gāzts militārā ceļā,» norādījis S. Oznobiščevs.
Pēc speciālistu domām, Kims Čen Uns ļoti labi apzinās, ka militārā ziņā Ziemeļkoreja ir vājāka ne tikai par ASV, bet arī par Dienvidkoreju. Ķīnas mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, pat vēstījuši, ka Ziemeļkorejas līderis devis slepenu pavēli karavīriem nekādā gadījumā neatbildēt uz provokācijām no Dienvidkorejas armijas puses, lai nepieļautu militāra konflikta izcelšanos. Tajā pašā laikā iespēju, ka Korejas pussalā tomēr sāksies karadarbība, pilnībā izslēgt nevar. Pēc krievu speciālistu domām, tam var būt divi iemesli. «Pirmkārt, šajā saspīlētajā situācijā kādam var pavisam banāli neizturēt nervi,» sarunā ar Kommersant skaidrojis Tālo Austrumu institūta speciālists Konstantīns Asmolovs, piebilstot, ka tas vienlīdz attiecas gan uz ziemeļkorejiešu, gan dienvidkorejiešu karavīriem. Otrkārt, gan Seulā, gan Phenjanā tomēr ir spēki, kas vēlas, lai konflikts starp abām Korejas pussalas valstīm tiktu atrisināts militārā ceļā.