Divas trešdaļas šveiciešu referendumā nobalsojuši par ierobežojumu noteikšanu dāsni atalgoto uzņēmumu vadošo darbinieku algām, liecina daļējie rezultāti.
Daļējie oficiālie rezultāti no Ženēvas vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka par ierosinājumu nobalsojuši 67,7% vēlētāju, bet valsts finanšu galvaspilsētā Cīrihē - 71%.
Referendumam nodotais ierosinājums paredz piešķirt akcionāriem pilnvaras ierobežot uzņēmuma vadītāju atalgojuma apmēru.
Lai gan Šveici globālā finanšu krīze nav skārusi tik smagi kā citas Eiropas valstis, sabiedrībā spēkā pieņēmusies neapmierinātība ar lielo uzņēmumu vadītāju ārkārtīgi dāsno atalgojumu un milzīgajām prēmijām.
Uzmanības centrā nonācis farmācijas uzņēmuma "Novartis" vadītājs Daniels Vasella, kurš 2011.gadā nopelnīja 15 miljonus Šveices franku (8,62 miljonus latu).
Šā gada februārī Vesella atkāpās no amata, un tapa zināms, ka viņam piedāvāta 72 miljonu Šveices franku (41,40 miljonu latu) liela kompensācija ar noteikumu, ka Vasella nestrādās pie konkurentiem.
Kad šī informācija nonāca atklātībā, sabiedrība neslēpa savu sašutumu, taču "Novartis" paziņoja, ka Vasella, kas kompāniju vadīja kopā 1996.gada, no piedāvātās kompensācijas atteicies.
Lai gan tieši Vasella, pašam negribot, nokļuvis referenduma kampaņas epicentrā, sabiedrība uzzinājusi arī citu uzņēmumu vadītāju atalgojuma lielumu.
Tā piemēram, farmaceitiskās kompānijas "Roche" vadītāja Severīna Švāna pelna 12,5 miljonus franku (7,18 miljonus latu), pārtikas giganta "Nestle" direktors Pauls Bulke gadā saņem 11,2 miljonus franku (6,44 miljonus latu), bet šokolādes ražošanas uzņēmumu "Lindt" un "Spruengli" vadītājs Ernests Tanners ik gadu saņem 10 miljonus franku (5,75 miljonus latu).
Referenduma ieceres autors Tomass Minders, kurš pats vada zobu un matu kopšanas līdzekļu uzņēmumu "Trybol SA", norāda - milzīgās summas, kas tiek izmaksātas uzņēmumu vadītājiem apliecina, ka uzņēmumu valdes šajā jomā zaudējušas kontroli pār notiekošo. Tā vietā, lai uzkrātu rezerves un izmaksātu 5% dividendes, uzņēmumu valdes par prioritāti izvirzījušas "astronomiskas" vadītāju algas.
Lai pieliktu tam punktu, vienīgais risinājums, pēc Mindera domām, ir piešķirt akcionāriem pilnvaras noteikt atalgojuma apmēru.
Tomēr referendumam nodotā iecere attieksies tikai uz biržā kotētajiem uzņēmumiem.