Šī mēneša sākumā ekoloģiskā situācija Pekinā ir nedaudz uzlabojusies, taču blīvs smogs joprojām klāj atsevišķus Ķīnas centrālās daļas un austrumu apgabalus, turklāt pārvietojas Japānas virzienā.
Ķīnas varasiestādes paudušas apņēmību cīnīties pret gaisa piesārņojumu, kura dēļ miljoniem cilvēku bijuši spiesti vērsties pēc palīdzības pie ārstiem un valstij nodarīti ievērojami ekonomiskie zaudējumi. Tuvojoties ķīniešu Jaungada svinībām, iedzīvotāji pat aicināti atturēties no pārmērīgas pirotehnikas izmantošanas.
Ķīnas Nacionālais klimata novērošanas centrs pavēstījis, ka janvārī vismaz 20 dienas Pekinā un tās apkaimē bija novērojams smogs, kas, pēc mediķu atzinuma, rada nopietnus draudus cilvēku veselībai, vēsta AP. Tik katastrofāla situācija Ķīnas centrālajā un austrumu daļā neesot novērota kopš 1961. gada, tādēļ varasiestādes bija spiestas pieņemt radikālus lēmumus. Pagājušonedēļ uz laiku tika slēgti 103 rūpniecības uzņēmumi Ķīnas galvaspilsētā, bet valsts iestādēm un uzņēmumiem tika uzdots par trešdaļu samazināt sava autotransporta izmantošanu. «Situācija mazliet uzlabojās, taču šonedēļ, līdz ar ierobežojumu atcelšanu, tā atkal sāk pasliktināties,» vakar atzina laikraksts China Daily. Tiesa, ir cerības, ka tuvākajās dienās Pekinā tik spēcīgs smogs vairs neveidosies, jo meteorologi prognozē vējainu laiku.
Laikraksts Beijing Morning Post atgādina, ka Pasaules veselības organizācija par cilvēku veselībai drošu uzskata mikrodaļiņu PM2,5 (to diametrs nepārsniedz 2,5 mikronus un tās viegli nokļūst cilvēku plaušās) koncentrāciju, kas nepārsniedz 25 mikrogramus uz kubikmetru gaisa. 12. janvārī Pekinā šī koncentrācija sasniegusi 993 mikrogramus uz kubikmetru, arī citās janvāra dienās parasti pārsniegta 500 mikrogramu atzīme. Pekinas slimnīcu ārsti atzinuši, ka pēdējā mēneša laikā par 20% palielinājies to pacientu skaits, kas sirgst ar elpošanas ceļu iekaisumiem. Daudzi ķīnieši centās paklausīt valdības rekomendācijām, pēc iespējas mazāk uzturēties ārpus telpām, bet, izejot uz ielas valkāt medicīniskās maskas. «Smogs patiešām nodara lielu kaitējumu veselībai, tas ir acīmredzami. Es uz darbu katru dienu braucu ar velosipēdu un vienmēr valkāju masku. Piesārņojums pēdējos gados kļūst aizvien spēcīgāks – domāju, ka tas saistīts ar automašīnu skaita palielināšanos,» sarunā ar Reuters sacījusi Pekinas iedzīvotāja Ļu Pena, piebilstot, ka neriskē savu trīs mēnešus veco meitiņu vest pastaigā. Ķīnas mediji vēstījuši, ka par piesārņojuma galvenajiem vaininiekiem atzītas lielās naftas kompānijas CNPC un Sinopec, kuru ražotajā degvielā esot pārāk daudz sēra daļiņu.
Pekinas mērs Vans Aņšuņs sacījis, ka nekvalitatīvas degvielas izmantošana novecojušās automašīnās ir viens no galvenajiem smoga iemesliem. Mērs paudis apņēmību panākt, lai 180 000 vecu automašīnu, kas piesārņo gaisu, vairs nevarētu veikt tehnisko apskati. Tāpat viņš norādījis, ka ne tikai galvaspilsētā, bet arī visā valstī darbojas tūkstošiem uzņēmumu, kas neievēro noteiktos ekoloģiskos standartus. MarketWatch vēsta, ka, pēc ekonomistu aplēsēm smogs ik gadus nodara Pekinai līdz pat 39 miljardiem dolāru finansiālo zaudējumu. Piemēram, pagājušās nedēļas nogalē Pekinas lidostai nācās atcelt vairāk nekā 100 avioreisu, jo smoga dēļ redzamība nepārsniedza 60 metrus.
Ziņu aģentūra ANI vēsta, ka gaisa piesārņojums Ķīnā ir tik liels, ka smoga segu iespējams saskatīt pat no kosmosa. Šīs nedēļas sākumā izcēlusies panika arī Japānā, jo secināts, ka rietumu vējš nes smogu šīs valsts virzienā. «Cilvēki ir tik nobažījušies, ka lielā pieprasījumu skaita dēļ no ierindas izgāja mūsu gaisa piesārņošanas monitoringa mājaslapa. Ministrijā skan nepārtraukti tālruņu zvani – cilvēki vēlas uzzināt, kādu iespaidu smogs var atstāt uz viņu veselību,» sacīts Japānas Vides aizsardzības ministrijas paziņojumā. AFP vēsta, ka Japānas lielāko televīzijas kanālu ziņu pārraidēs regulāri tiek demonstrētas kartes, kurās iezīmēti reģioni, kur smogs ir visbiezākais. Tiesa, salīdzinot ar Ķīnu, japāņiem pagaidām nav vērts uztraukties – pat Kjusju salas ziemeļos, kur ir lielākais piesārņojuma līmenis, bīstamo daļiņu koncentrācija nepārsniedz 50 mikrogramus uz kubikmetru gaisa. Nacionālā vides izpētes institūta speciālists Acuši Šimizu, gan norādījis, ka cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām elpošanas ceļu slimībām, jābūt piesardzīgiem. Viņš arī piebildis, ka situācija var pasliktināties, kā tas notika 2011. gada februārī, kad vairākas dienas pēc kārtas Japānas rietumos tika reģistrēts ļoti augsts piesārņojuma līmenis.