Vīķe-Freiberga intervijā "Times" kritizē ES prezidenta izraudzīšanās procesu

Londonas laikrakstā "Times" šodien publicētā intervijā bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kritizē slepenību, kādā notiek Eiropas Savienības (ES) prezidenta izraudzīšanās process, turklāt viņa arī ir sašutusi par izskanējušiem pieņēmumiem, ka vienīgi vīrietis būtu piemērots augstajam amatam.

"Cilvēkiem, kas šādi izsakās, jāizmazgā mutes ar ziepēm," izsakoties par spriedumiem, ka augstajā amatā jābūt vīrietim, sacīja Vīķe-Freiberga. "Kā es to saprotu, viņi izplata savus visdziļākos un nepieņemamākos aizspriedumus pret sievietēm."

"Viņi apgalvo, ka mums nav kvalificētu sieviešu, un man tas ir nepieņemami. Tie ir meli, un mums visiem pret to vajadzētu protestēt, jo šādi apgalvojumi netieši nozīmē, ka talanti savā ziņā tikuši vienīgi tiem, kam ir viens hromosomu veids," sacīja eksprezidente.

Vīķe-Freiberga arī pauda kritiku padomju stila slepenībai, kādā notiek ES prezidenta izraudzīšanās process.

"Tam ir jābūt caurskatāmākam," pārliecināta ir eksprezidente. "Pirmajam solim vajadzētu būt, ka viņi beidz slēpties no saviem atbalstītājiem, iznāk atklātībā un apliecina, ka ir gatavi uzņemties šo darbu. To, ka viņi ir kandidāti, viņiem vajadzētu apliecināt ne tikai 27 [ES valstu līderiem], bet visai Eiropai, lai tās pilsoņi zina, kas notiek."

Ceturtdien ES samita dalībniekiem būs jāvienojas, kas ieņems jaunos, Lisabonas līguma radītos savienības prezidenta un ārlietu pārstāvja amatus.

Par vienu no favorītiem ES Padomes prezidenta amatam tiek uzskatīts Beļģijas premjerministrs Hermans Van Rompejs. Lielbritānijas ārlietu ministram Deividam Milibendam bija lielas izredzes ieņem ārlietu koordinatora vietu, taču viņš noraidījis iespēju kandidēt.

Starp citiem minētajiem ES Padomes prezidenta amata kandidātiem ir Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, viņa Luksemburgas kolēģis Žans-Klods Junkers un bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Eksperti uzskata, ka prezidenta kandidātam vajadzētu būt neuzkrītošam tehnokrātam, kas darbojas aizkulisēs, lai harmonizētu ES galveno institūciju darbu.

Ārlietu koordinatora amatam minēts Itālijas bijušais premjerministrs Masimo D'Alema, ES paplašināšanās lietu komisārs Olli Rēns, un Lielbritānijas ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštona.

Svarīgākais