Romas pāvests Benedikts XVI šodien ierodas trīs dienu vizītē Libānā.
Sagaidāms, ka viesošanās laikā katoļu baznīcas vadītājs iestāsies par reliģisko plurālismu un kristiešu labklājību Tuvajos Austrumos, kā arī mudinās izbeigt asiņaino konfliktu Sīrijā, kura dēļ bēgļu gaitās uz Libānu saskaņā ar neoficiāliem datiem devušies jau ap 150 000 cilvēku.
Tuvajos Austrumos dzīvo aptuveni 13 miljoni katoļu, un paredzams, ka Romas pāvests aicinās šajā reģionā dzīvojošos katoļus sniegt savu ieguldījumu miera un demokrātijas stiprināšanā, sadarbojoties ar mērenajiem islāmistiem.
Tāpat pāvests, iepazīstinot ar Tuvo Austrumu bīskapu 2010.gada sinodes rezultātiem, domājams, izteiks satraukumu par kristiešu aizplūšanu no šī reģiona.
Vēl pirms Benedikta XVI vizītes pāvests tika mudināts iestāties par kristiešu kopienām reģionā, kuras paudušas satraukumu par iespējamo vajāšanu.
Trešdien Benedikts XVI, Vatikānā noslēdzot savu iknedēļas audienci, aicināja Tuvajos Austrumos panākt mieru, kas būtu balstīts "leģitīmo atšķirību cieņā".
"Mēs lūdzam Dievu sniegt šim pasaules reģionam tā tik ļoti ilgoto mieru, kas būtu balstīts uz leģitīmo atšķirību cienīšanu. Lai Dievs svētī Libānu un Tuvos Austrumus," Vatikānā sacīja pāvests.
Katoļu baznīcas galva arī aicināja Tuvo Austrumu kristiešus "būt miera celtniekiem un izlīguma dalībniekiem ".
Viņš mudināja valdības, lai tās palīdz kristiešiem "arī turpmāk svētītajās zemēs būt Kristus lieciniekiem centienos pēc sadraudzības un vienotības".
Vatikāns daudzkārt paudis satraukumu par kristiešu masveida emigrāciju no vairākām šī reģionā valstīm, kā arī par islāmisma nostiprināšanos.
Tuvo Austrumu vēsture liecina par "svarīgo un bieži vien procesa aizsācēju lomu", kas kristiešiem bijusi dialoga veicināšanā, sacīja pāvests.
Taču, iestājoties par kristiešu tiesībām, augstajam viesim nāksies Libānā rūpīgi apsvērt savus paziņojumus, lai vēl vairāk nepalielinātu šajā reģionā valdošo spriedzi.
Tikmēr Libānas otrās lielākās katoļu kopienas garīgais līderis Gregorijs III Lahams aicinājis pāvestu atzīt Palestīnas valsti un uzsvērt palestīniešu jautājuma nozīmību arābu pasaulē.
Nelielās grieķu melkītu katoļu baznīcas patriarhs uzskata, ka šāds solis palīdzētu atrisināt "lielāko daļu arābu un musulmaņu pasaules sarežģītāko problēmu" un palīdzētu novērst kristiešu emigrāciju no šī reģiona.
2009.gadā, apmeklējot šo reģionu, pāvests izteica atbalstu divu valstu risinājumam palestīniešu-izraēliešu konfliktā.
Vizītes laikā Benediktam Libānā paredzētas tikšanās gan ar politiskajiem, gan reliģiskajiem līderiem, arī musulmaņu kopienas pārstāvjiem.
Augstā viesa vizīte Libānā noslēgsies svētdien ar brīvdabas dievkalpojumu Beirūtā.
Iepriekš izskanējušas bažas, ka pāvestam varētu nākties atcelt savu vizīti saistībā ar nestabilo situāciju Sīrijā.
Vizīte gan nav atcelta, taču gaidāmi vērienīgi drošības pasākumi.
Kā ceturtdien atklāja maronītu - austrumu rita katoļu - patriarhs Bišara Rai, Benedikts XVI Libānā nāks klajā ar aicinājumu izbeigt Sīrijas karojošo pušu apbruņošanu.
"Pāvests pavisam noteikti aicinās izbeigt vardarbības eskalāciju un apturēt naidu, kas ir bezjēdzīgs, kā arī aicinās tos, kas finansē un apbruņo abas konflikta puses, to pārtraukt," maronītu baznīcas galvenajā mītnē Bkerkē, netālu no Beirūtas, sacīja patriarhs.
"Visām arābu un citām tautām ir tiesības pieprasīt reformas, un mēs esam kopā ar tām," uzsvēra Rai, kurš vada vienu no Tuvo Austrumu ietekmīgākajām kristiešu kopienām.
"Karu nav uzsācis islāms vai kristietība, bet valstis, nemiera cēlāji vai algotņi," sacīja patriarhs, uzsverot, ka "islāmam un kristietībai vajadzētu vienoties par vērtībām, lai liktu pamatus patiesam miera un izlīguma arābu pavasarim".
Maronītu baznīca, kuras saknes rodamas Sīrijā IV gadsimtā, ir Libānas lielākā kristiešu kopiena, un tā atrodas pilnīgā baznīcu sadraudzībā ar Romas katoļiem.