Krievijas pilsētā Krimskā sākusies panika, toradījušas ziņas par dambja pārrāvumu un otro plūdu vilni, vēsta Krievijas mediji.
Pilsētas iedzīvotāji panikā cenšas pamest pilsētu vai arī ieņem māju jumtus.
Pa pilsētas ielām brauc policijas un ceļu policijas darbinieki cenšoties iedzīvotājus nomierināt, taču pagaidām tas nav izdevies.
Varas iestādes stāsta, ka baumas par plūdu "otro vilni" izplatot dezinformatori un norāda, ka tie tiks saukti pie atbildības.
Reģionālā centra vadītājs Oļegs Grečkovs baumas par dambja pārrāvumu nosaucis par "meliem un provokāciju", vēsta Interfakss.
Kā norāda plūdu novēršanas štāba vadītājs,ūdens līmenis dambjos esot normas robežās.
Jau ziņots, ka Krasnodaras novadā, Krievijas dienvidos, spēcīgas lietusgāzes izraisīja postošus plūdus, kuros gājis bojā vismaz 171 cilvēks, bet cietuši ap 35 000.
Saistībā ar postošajiem plūdiem Krievijas dienvidos atlaists Krimskas rajona vadītājs
Saistībā ar postošajiem plūdiem Krievijas dienvidos pirmdien atlaists Krimskas rajona vadītājs, kurš apsūdzēts savu pienākumu nepildīšanā krīzes laikā.
Varasiestādes pie lielā upuru skaita vaino vietējās amatpersonas, kas nav laikus brīdinājušas iedzīvotājus par draudošajām briesmām.
Mēģinot mazināt sabiedrības sašutumu, Krasnodaras gubernators Aleksandrs Tkačevs pirmdien atlaidis Krimskas rajona vadītāju.
Sākotnēji gubernatora preses dienests ziņoja, ka atlaists arī Krimskas mērs, bet vēlāk šī informācija tika atsaukta, norādot, ka tā bijusi tikai tehniska kļūda.
"Pierādīts, ka Krimskas rajona amatpersonas saņēma brīdinājumu par plūdiem, trīs stundas pirms tie sākās," norādīja Tkačevs.
"Kāpēc cilvēkiem vispār vajadzīgas vietējās varasiestādes, kuras parādījušas savu nespēju strādāt kritiskā situācijā?" viņš piebilda, paužot neapmierinātību, ka visu atbildību par krīzes risināšanu nācies uzņemties reģionam.
Krimskas iedzīvotāju kritikas krustugunīs nonācis arī Tkačevs, kuram svētdien iedzīvotāji ne bez pārmetuma jautāja, kādēļ viņi vienmēr tiek appludināti? Bargu kritiku izpelnījušies arī gubernatora mājieni, ka iedzīvotāji tā pat nebūtu ticējuši brīdinājumam.
Iedzīvotāji arī bažījas, ka varasiestādes slēpj patieso bojāgājušo skaitu.
Kā jau ziņots, stihijā vissmagāk cietusi tieši Krimskas pilsētas apkaime, ko smagi plūdi piemeklēja arī 2002.gadā.
Kāda vietējā iedzīvotāja norādīja, ka pirms plūdiem nav ieslēgtas nedz sirēnas, nedz iedzīvotāji kādā citā veidā brīdināti, kādēļ viņi arī mierīgi devušies gulēt, neko ļaunu nenojaušot.
9. jūlijs Krievijā tika izsludināts par nacionālo sēru dienu. Cietušajiem iedzīvotājiem tiek izmaksāta kompensācija 10 000 rubļu katra ģimenes loceklim.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā