Sarkozī: Francijā ir pārāk daudz imigrantu
Tuvojoties Francijas prezidenta vēlēšanām, pašreizējais līderis Nikolā Sarkozī aizvien biežāk cenšas izdabāt labēji noskaņotajam elektorātam – otrdienas vakarā viņš televīzijas debatēs paziņojis, ka Francijā ir pārāk daudz imigrantu.
Socioloģiskās aptaujas gan liecina, ka pagaidām N. Sarkozī neizdodas mazināt vērā ņemamo atpalicību no sociālistu kandidāta Fransuā Olāna popularitātes reitingā.
«Mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk, un tas ir tāpēc, ka valstī ir pārāk daudz ārzemnieku. Mēs vairs nespējam viņiem atrast mājokļus, darbu, skolas,» N. Sarkozī sacīto citē AFP. Prezidents piebildis, ka ievēlēšanas gadījumā rūpēsies par to, lai ik gadus Francijā neiebrauktu vairāk par 100 000 ārzemnieku (pašlaik – vidēji 180 000). Pēc viņa domām, tas panākams, padarot bargākus nosacījumus, kas jāievēro, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Francijā. Tāpat N. Sarkozī solījis pārskatīt sociālās palīdzības programmas ieceļotājiem – turpmāk uz pabalstiem varēs pretendēt tikai cilvēki, kuri Francijā nodzīvojuši vismaz 10 gadus, turklāt vismaz piecus gadus strādājuši valstī.
Kreisi noskaņotie franču laikraksti nav kavējušies ironizēt par to, ka pret ārzemnieku klātbūtni Francijā asi iestājies cilvēks, kurš pats ir imigrants otrajā paaudzē – N. Sarkozī tēvs pēc Otrā pasaules kara Francijā ieradās no Ungārijas. AFP savukārt norāda, ka prezidents apzināti diskusijām izvēlas sāpīgo imigrantu tēmu. Tas viņam dod cerības pārvilināt savās rindās Nacionālās frontes līderes Marinas Le Penas mēreni noskaņoto elektorātu, jo vairāk tāpēc, ka M. Le Penai ir ļoti niecīgas izredzes iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā. Šā temata apspriešana arī dod N. Sarkozī iespēju atgādināt, ka viņš asi vērsies gan pret musulmaņu jauniešiem, kuri rīkoja nemierus Parīzes priekšpilsētās, gan no Rumānijas ieceļojušajiem čigāniem, kuru izraidīšanu no Francijas panāca pirms diviem gadiem, apsūdzot viņus noziedzībā.
Jāpiebilst, ka pagājušonedēļ lielu neizpratni gan musulmaņu, gan ebreju kopienās izraisīja prezidenta un viņu atbalstošā Francijas premjera Fransuā Fijona iesaistīšanās diskusijā par gaļu, kas tiek iegūta, izmantojot musulmaņu un ebreju priekšrakstus – proti, halal un košera produkciju. Reuters atgādina, ka skandālu iniciēja M. Le Pena, kura paziņoja, ka Parīzes apkaimē esošās lopkautuves dzīvniekus kauj pēc musulmaņu priekšrakstiem un galvaspilsētas veikalos kristiešiem neesot iespējams iegādāties gaļu, kas sagatavota tradicionālā veidā. Kaut gan informācija par lopkautuvēm apstiprinājās, vēlāk noskaidrojās, ka gaļa Parīzes veikaliem lielākoties tiek piegādāta no citiem reģioniem, bet halal un košera produkciju pārdod galvenokārt specializētos veikalos vai eksportē. Taču N. Sarkozī jau bija paspējis paust «dziļas bažas» par šo jautājumu, bet F. Fijons pat ieteicis musulmaņiem un ebrejiem «atteikties no sen novecojušās metodikas». «Man šķiet, ka Francijai ir gana daudz problēmu, valstī valda krīze, un es nesaprotu, kā halal vai košera gaļas jautājums var kļūt par galveno kampaņā,» paziņojis Francijas galvenais rabīns Žils Bernheims.
CSA veiktā aptauja liecina, ka neizpratnē ir arī vēlētāji. 71% aptaujāto atzinuši, ka priekšvēlēšanu debates un uzstāšanās viņiem nesniedzot pietiekami daudz informācijas par kandidātiem, piebilstot, ka pretendenti uz prezidenta amatu pārāk lielu uzmanību pievērš savstarpējiem apvainojumiem un apsūdzībām. Nav pārsteigums, ka šādā situācijā nemainās vadošo kandidātu reitingi. 22. aprīlī paredzētajā vēlēšanu pirmajā kārtā F. Olāns pretendē un 30% balsu, bet N. Sarkozī gatavi atbalstīt 28% vēlētāju. Bet 6. maijā, vēlēšanu otrajā kārtā, tiek prognozēts, ka par sociālistu kandidātu nobalsos 54% francūžu.