Premjers Valdis Dombrovskis pirmdien, viesojoties Stokholmā, pateicās Zviedrijas iedzīvotājiem par atbalstu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, informē Valsts kancelejas komunikāciju departaments.
Dombrovskis, uzrunājot klātesošos vairākus simtus cilvēku Normalmes laukumā Stokholmā, pateicās šīs valsts iedzīvotājiem, kuri pirms divdesmit gadiem Zviedrijā 79 mītiņos jeb "Pirmdienas kustībā" atbalstīja Baltijas valstu centienus atjaunot savu valstu neatkarību. Pirmdien Stokholmā notiek simbolisks 80.mītiņš par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai.
Runā premjers uzsvēra, ka, pateicoties Zviedrijas cilvēku un diplomātu atbalstam, Latvija spēja atjaunot savu neatkarību un atgriezties Eiropas valstu saimē.
Dombrovskis arī norādīja, ka Zviedrija ir bijusi Latvijas tuvs partneris pēdējo 20 gadu laikā ne tikai kā lielākais ārvalstu tiešo investīciju ieguldītājs, bet arī citās nozīmīgajās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā un tūrismā, pašvaldību lietās, pētniecībā, izglītībā un kultūrā.
"Kultūras saites ir vienmēr bijušas stipras un tiks vēl vairāk stiprinātas 2014.gadā, kad Rīga un Ūmeo kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētām," teica premjers.
Ministru prezidents arī pauda gandarījumu par Zviedrijas premjera Frederika Reinfelta (Frederik Reinfeldt) Latvijas vizītes laikā diskusijās pausto gatavību turpināt stiprināt abu valstu attiecības uzņēmējdarbības jomā, kas dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas stabilizācijā.
"Veselīga ekonomika Latvijā būs ieguvums ne tikai manai valstij, bet visam reģionam. Pagājušais gads ir pierādījis, ka kopā mēs varam veiksmīgi pārvarēt finanšu krīzes," uzsvēra Dombrovskis.
"Mēs sēžam pie viena galda Eiropas Savienībā, kur mums ir daudz kopīgu interešu. 2015.gada pirmajā pusē Latvija pārņems rotējošo Eiropas Savienības prezidentūru, ko mēs pat nevarējām iedomāties "Pirmdienas kustības" laikā," noslēgumā sacīja premjers.
Pēc svinīgā pasākuma Latvijas premjers kopā ar citiem viesiem devās uz Zviedrijas Parlamentu – Rīksdāgu –, kur tiks svinīgi pacelti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas karogi.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura arī kā īpaši lūgta goda viešņa piedalās kopš pirmdienas notiekošajos Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 20.gadskārtai veltītajos pasākumos, aģentūrai BNS uzsvēra, ka Zviedrijas loma 90.gadu sākumā Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā bijusi milzīga, pastiprināti pievēršot arī visas pasaules uzmanību Baltijas valstu gaitām 1991.gada notikumos.
Ministre norādīja, ka tolaik Latvijai, Lietuvai un Igaunijai bijis būtiski, lai Rietumu valstis ir informētas par šeit notiekošo, īpaši tāpēc, ka "daudzas valstis baidījās par neprognozējamām sekām, kas notiktu, ja PSRS sabruktu". "Šis zviedru atbalsts un mediju regulārais darbs bija milzīga palīdzība," atzina Ēlerte.
Viņa arī pastāstīja, ka Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelts (Fredrik Reinfeldt) uzrunā pirmdien Stokholmā, Normales laukumā, arī sacījis, ka laikā, kad viņš gājis skolā, mācību grāmatās par okupētajām Baltijas valstīm nebija rakstīts. Tāpēc Zviedrijas sniegtais atbalsts Baltijas valstīm bijis parāds par to, ka daudzu cilvēku apziņā Baltijas valstis izdzēstas no pasaules kartes.
Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts pirmdien notiekošajā Baltijas valstu un Krievijas attiecībām veltītajā seminārā teicis, ka laikā, kad no Baltijas valstīm izveda padomju armiju, Zviedrija bijis būtiskākais partneris, nozīmīgi piedalījās, tostarp šajā reģionā bija arī pirmā ASV partnervalsts Baltijas valstu jautājumos. Tā Zviedrijai bijusi arī vēsturiska atbildība, jo šī valsts bijusi viena no nedaudzajām, kas Otrā pasaules kara beigās atzinusi Baltijas okupāciju un PSRS izdevusi bēgļus no Baltijas.
Tāpat Ēlerte informēja, ka pasākuma organizētāji bija vēlējušies pirmdien notiekošajā simboliskajā pasākumā izmantot plakātu, kas nests Zviedrijā 1990. un 1991.gadā "Baltijas pirmdienas" atbalsta mītiņu laikā. Šā plakāta oriģinālu gan atgādāt uz Stokholmu nav izdevies, jo šo vēstures liecību, kas atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumos, ir skāris laika zobs, tāpēc muzeja speciālisti to sargājot kā lielu dārgumu un nav atļāvuši pārvadāt. Tāpēc Stokholmā skatāma šā plakāta kopija.
Laikā no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim Normalmes laukumā 79 mītiņos jeb "Pirmdienas kustībā" pulcējās Zviedrijas un Baltijas valstu cilvēki, tādējādi atbalstot Baltijas valstis ceļā uz neatkarības atjaunošanu. Pirmdien atceres pasākumā piedalās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas premjerministri un citas amatpersonas. Latvijas Saeimu pārstāv Ārlietu komisijas vadītājs un Latvijas–Zviedrijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Ojārs Kalniņš. Kā īpaši lūgtais goda viesis piedalās arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Tāpat sarīkojumā piedalās Baltijas valstu vēstnieki Stokholmā, Zviedrijas vēstnieki Baltijas valstīs, kā arī personas, kas sniegušas savu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā. Pasākumā ar priekšnesumiem piedalījās Baltijas valstu mākslinieki. Latviju pārstāvēja Stokholmas latviešu koris.
Ministru prezidents Latvijā atgriezīsies pirmdien, 15.augustā.