Lai gan Latvijā par Gaļinu Patmalnieci nekas daudz nav zināms, Lielbritānijā viņa kļuvusi par simbolu tam, kā Austrumeiropas imigranti izmanto Britu pabalstu sistēmu, raksta portāls Anglo Baltic News.
Citu Eiropas Savienības pilsoņu acīs viņa kļuvusi par pirmo taisnības cīnītāju un pionieri. Gaļinas Patmalnieces lieta kļuvusi par strīdus objektu milzīgam un jau sen neatrisinātam konfliktam starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.
Lai gan Eiropas Savienības pilsoņiem vismaz teorētiski ir tiesības uz visu, nereti Lielbritānijā nākas sastapties ar to, ka nekas mums īsti nepienākas, jo neesam Lielbritānijas sociālajā sistēmā iemaksājuši pietiekami lielu naudas summu. Gaļina Patmalniece nolēma cīnīties pret šo sistēmu. No Lielbritānijas valdības viņa pieprasa segt starpību, kas rodas tādēļ, ka viņa saņem Latvijas pensiju, bet dzīvo (to tērē) šeit. Esošo 50£ nedēļā, ko saņem no Latvijas, viņa grib saņemt 130£ nedēļā. Viņa uzskata, ka viņai kā Eiropas Savienības pilsonei pienākas britu pensija, un tās nemaksāšana ir diskriminējoša.
Šī gada martā Lielbritānijas Augstākā tiesa neapstiprināja pensionāres prasību, jo neuzskatīja, ka atteikums sievietei izmaksāt britu pensiju ir diskriminējošs viņas tautības dēļ. Viņai tā nepienākas, jo sieviete Anglijā nekad nav strādājusi (Latvijā strādājusi 40 gadus). Taču pēc zaudējuma Lielbritānijas Augstākajā tiesā, viņas pusē nostājusies Eiropas Komisija un Anglijai vakar nosūtīja draudu vēstuli. No Briseles sūtītajā dokumentā teikts, ka Lielbritānijai nevajadzētu aizliegt Eiropas Savienības pilsoņiem saņemt pabalstus. Lielbritānijas Nodarbinātības ministrs Kris Greilings (Chris Grayling) laikrakstam Daily Express vēstīja, ka viņu satrauc veids, kādā Eiropas Komisija un Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdara spiedienu uz savienības valdībām, liekot viņiem maksāt dāsnus pabalstus cilvēkiem, kuri nav maksājuši nodokļus valstī, kurā ir apmetušies. „Mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Komisija arvien vairāk pauž viedokli, ka Eiropas brīvā kustība varētu atļaut lielāku piekļuvi pabalstu sistēmām, un cilvēki var pārvietoties no valsts uz valsti, saņemot pabalstus – kur tie tobrīd ir izdevīgāki”.
Britu konservatīvo spēku pārstāve Anne Maina šo jautājumu vakar pacēla Vestminsterā, valdības līmenī, skaidrojot, ka Eiropas Komisijas nostāja var likt uz Lielbritāniju plūst cilvēkiem no visas Eiropas Savienības ar domu, ka pat, ja viņi te nav strādājuši, varēs saņemt vienlīdzīgas pensijas. Tas Lielbritānijai izmaksās miljoniem mārciņu gadā. Viņa norādīja, ka Lielbritānijai ir laiks izstāties no Eiropas Savienības. Šādu nostāju atbalsta laikraksts Daily Express un aicināja deputāti izteikties arī par to, ka šeit strādājošie iebraucēji saņem līdzvērtīgus bērnu pabalstus pat, ja viņu bērni iepriekš nav dzīvojuši Lielbritānijā. Deputāte atbildēja, ka Lielbritānijas pabalstu sistēma ir pārāk dāsna pret iebraucējiem un retoriski vaicāja: „Vai Lielbritānijas nodokļu maksātāji, ņemot vērā milzīgo budžeta deficītu var atļauties būt tik dāsni pret katru, kurš pieprasa pabalstu? Un vai ir pareizi, ka pateicoties mūsu sistēmai, mēs veicinām „pabalstu tūrismu”?”
72 gadus vecā pensionāre Gaļina Patmalniece ir krieviete no Latvijas, kura uz Lielbritāniju pārvācās dzīvot pirms 11 gadiem, 2000.gadā. Viņa mēģinājusi meklēt patvērumu, sakot, ka Latvijā viņu kā krievieti vajā. Lai gan politiskās bēgles statusu viņai nepiešķīra, toties viņai bezmaksas sociālo dzīvokli likumīgi nevarēja nedot un viņa nav deportēta. Kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, viņa pieprasa Lielbritānijai savas, Eiropas Savienības pilsoņa tiesības.