Turpina sarukt Krievijas naftas un gāzes ienākumi

© James Smeaton/Pexels.com

Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumi samazinās vairākus mēnešus pēc kārtas

Novembrī Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi salīdzinājumā ar 2024. gadu samazināsies par 35% - līdz 520 miljardiem RUR (6,6 miljardiem USD), liecina aģentūras “Reuters” aprēķini. Tas ir par 7,4% mazāk nekā oktobrī. Krievijas ar nodokli apliekamā naftas cena no šī gada janvāra līdz novembrim samazinājās līdz USD 57,3 ASV dolāriem par barelu, salīdzinot ar USD 68,3 pirms gada.

2025. gada pirmajos 11 mēnešos energoresursu eksporta ieņēmumu kritums Krievijas budžetā būs 22% - līdz 8 triljoniem RUR (101,6 miljardiem USD). Kremļa naftas un gāzes ieņēmumi samazinās jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Krievijas Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2025. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gadu tie saruka par 26,6%, septembrī - par 32%.

Sākotnēji Krievija plānoja no naftas un gāzes iekasēt 10,9 triljonus RUR (140 mljrd. USD), taču naftas cenu kritums oktobrī lika prognozi pārskatīt, to pazeminot līdz 8,6 triljoniem RUR (110 mljrd. USD). 2024. gadā Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumi bija 11,13 triljonus rubļu (143 mljrd. USD) . Tos ietekmē arī ASV sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil”, kas stājās spēkā 21. novembrī. Budžeta deficīta pieauguma situācijā Krievijas valdība spiesta palielināt nodokļus un samazināt nemilitāros izdevumus.

Tikmēr lielākie Krievijas naftas pircēji Indija un Ķīna turpina meklēt alternatīvus piegādātājus, lai aizstātu Krievijas naftu pēc ASV sankciju pastiprināšanas, bet ES plāno nākamajā - 20. sankciju kārtā iekļaut pilnīgu Krievijas naftas piegāžu aizliegumu. Tas viss notiek uz gaidāmās naftas ieguves pārprodukcijas fona globālajā tirgū. Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) eksperti 2026. gadā prognozē naftas piegādes pārpalikumu 4 miljonu barelu dienā.

“Krievijas kopējais naftas eksports 2025. gadā (izņemot naftas produktus) bija vidēji 4,5-4,6 miljoni barelu dienā. Tas vismaz uz papīra nozīmē, ka veidojas unikāla situācija, kurā pasaules tirgi patiešām varētu gandrīz pilnībā iztikt bez Krievijas naftas”, komentē Telegram kanāls “Временное правительство 2.0”. “Realitātē, protams, tas nenotiks, taču Krievijas naftas nozare izjutīs milzīgu spiedienu. Pilnīgi iespējams, ka grūtības naftas frontē bija viens no iemesliem steigā izstrādātajam Ukrainas miera plānam. Un tiklīdz grūtības kļūs nopietnākas, var parādīties arī detalizētāks plāns. Ja šogad mierizlīgumu Ukrainā panākt neizdosies, jaunās sankcijas turpinās negatīvi ietekmēt Krievijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā prognozes par gaidāmo naftas pārpalikumu pasaules tirgū.”