Ukrainas kara 831. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:41]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 2. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:41. Ukraina pirmdien paziņoja, ka mudinās sabiedrotos dot tās karavīriem lielāku brīvību uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas iekšienē.

Pagājušajā nedēļā Vašingtona deva Ukrainai ierobežotu atļauju izmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai uzbruktu dažiem militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā, Kijivai cenšoties atvairīt uzbrukumus Harkivas apgabalam.

"Tā nav simtprocentīga atļauja. Tas ir saistīts ar dažiem noteikumiem, kas jāievēro," preses konferencē sacīja ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba. "Mēs turpināsim strādāt ar mūsu sabiedrotajiem, lai paplašinātu tās mērogu.

20:50. Igaunija ziedos Auveres elektrostacijas energobloku un elektromotorus Ukrainai, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kopīgā preses konferencē ar savu Igaunijas kolēģi Margusu Tsahknu.

Kuleba izteica pateicību Igaunijai par tās izlēmīgo rīcību, palīdzot Ukrainas energosistēmai pārvarēt Krievijas raķešu izraisītās iznīcināšanas sekas.

"Lēmums par Auveres spēkstacijai piederošā energobloka nodošanu Ukrainai, kā arī lieljaudas elektromotoru nosūtīšanu ir ārkārtīgi svarīgs un piemērs citiem," sacīja Kuļeba.

19:48. Čehijas policija aizturējusi četrus cilvēkus saistībā ar uzbrukumu Prāgas Maidana iniciatīvas brīvprātīgajiem, kuri Prāgā vāca līdzekļus Ukrainai, atsaucoties uz Čehijas policijas preses dienestu, ziņo "European Pravda".

Likumsargi ziņo, ka četri cilvēki tika aizturēti Prāgas lidostā. Saistībā ar notikušo izmeklētāji ierosināta krimināllieta. Aizturētie tiek turēti aizdomās par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

"Tā kā notiek šīs lietas izmeklēšana, nekādu papildu informāciju par to nesniegsim," norādīja policijā.

18:56 Baidena administrācijas lēmums apstiprināt Ukrainas amerikāņu ieroču izmantošanu, lai dotu triecienus mērķiem Krievijas iekšienē, ir liels notikums. Ukraiņi apgalvo, ka izmaiņas izjauks Kremļa ofensīvu Harkivas apgabalā un, iespējams, pat pavērsīs kara gaitu, savukārt Krievija apgalvo, ka tā ir nopietna eskalācija un draud ar triecienu ASV un to sabiedrotajiem.

Abi paziņojumi, visticamāk, "izrādīsies tukši". Semjuels Šaraps, Randas Krievijas un Eirāzijas politikas departamenta vadītājs, un Džeremijs Šapiro, Eiropadomes Ārējo attiecību padomes pētniecības direktors, raksta par to laikraksta The Washington Post slejā.

Tiek atzīmēts, ka šī nav pirmā reize, kad ASV, pakļaujoties Ukrainas un Rietumu sabiedroto spiedienam, ir pārkāpušas slieksni, kas iepriekš tika uzskatīts par "pārāk eskalējošu". Iepriekš lēmumus piegādāt HIMARS palaišanas iekārtas, kasešu bumbas, liela darbības rādiusa munīciju un lidmašīnas F-16 noteica arī šķietami Krievijas panākumi kaujas laukā.

18:14 Lai piespiestu iedzīvotājus pamest Harkivu, Krievija varētu atkārtot stratēģiju, ko 2016.gadā izmantoja Sīrijas pilsētā Alepo, sagraujot infrastruktūru un sabombardējot civilos rajonus, uzskata Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Litvinenko.

Harkivā sliktākajā gadījumā Kremlis var atkārtot stratēģiju, ko 2016.gadā izmantoja Alepo, kur Krievijas gaisa spēki iznīcināja elektrības un ūdens apgādi un bombardēja slimnīcas un skolas, intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal" sacīja Litvinenko.

Kā norāda izdevums, Alepo iedzīvotāju skaits samazinājās līdz trešdaļai no pirmskara līmeņa, pirms Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīms atkaroja pilsētu opozīcijas spēkiem. "Viņi vienkārši padzina cilvēkus. To viņi vēlas praktizēt ap Harkivu," intervijā sacīja Litvinenko.

Viņš pieļauj, ka Krievijas stratēģija var mainīties, karam turpinoties. Litvinenko norādīja, ka kara pirmajās nedēļās Krievija iznīcināja Mariupoli daļēji tāpēc, ka nepareizi aprēķināja, cik grūti būs to ieņemt.

Krievijas diktators Vladimirs Putins pagājušajā mēnesī vizītē Ķīnā noliedza, ka Krievija plānotu ieņemt Harkivu. Viņš sacīja, ka ofensīvas mērķis ir izveidot buferzonu, lai aizsargātu pilsētas pie robežas no Ukrainas uzbrukumiem. Tomēr aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicās, ka pilsētai bija svarīga loma tā dēvētās sanitārās zonas izveides plānos.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja, ka Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā bija mēģinājums izmantot Rietumu militārās palīdzības kavēšanos.

16:49 Krievijas gaisa triecienā Mihailivkas ciematam Doneckas apgabalā nogalināti divi cilvēki, tostarp 12 gadus vecs zēns, un viens cilvēks tika ievainots, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Krievijas bruņotie spēki šorīt uz ciematu nometa vadāmo aviobumbu un pēc pusotras stundas uzbruka vēlreiz. Tika sabombardētas vismaz piecas mājas, paziņoja Filaškins.

Viņš piebilda, ka rīt Ukrainā tiks pieminēti karā bojāgājušie bērni, kuriem šodien pievienojās vēl viens vārds.

16:00. Pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā lūguma AS "Latvijas valsts meži" (LVM) dāvinās aptuveni 40 000 priežu un egļu stādus Čerņihivas reģiona Ukrainā parku un zaļās zonas atjaunošanai, liecina LVM publiskotā informācija.

15:15. Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrena apliecinājusi Kijivai, ka nenoteiks ierobežojumus tās piegādāto iznīcinātāju F-16 izmantošanai. Tas nozīmē, ka 24 iznīcinātāji F-16, ko Nīderlande gatavojas piegādāt Ukrainai, varēs tikt izmantoti uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā.

14:10. Ķīna pirmdien noraidījusi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apsūdzības, ka tā cenšas atrunāt citas valstis no piedalīšanās šomēnes Šveicē gaidāmajā miera samitā. Zelenskis svētdien Singapūrā forumā "Šangri-La dialogs", ko apmeklēja daudzu pasaules valstu aizsardzības ministri, sacīja, ka Pekina "šodien smagi strādā pie tā, lai neļautu valstīm ierasties uz miera samitu". Ukraina cenšas panākt pēc iespējas lielāku dalībnieku skaitu šomēnes Šveicē gaidāmajā miera sanāksmē, kurā Kijiva cer iegūt plašu starptautisku atbalstu savam redzējumam par nosacījumiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu karu. Ķīna pagājušajā nedēļā kritizēja gaidāmo samitu, sakot, ka tai būs grūti piedalīties tajā, ja tajā nepiedalīsies Krievija. Pekina šodien paziņoja, ka "Ķīnas nostāja ir atklāta un caurredzama", un noliedza, ka tā izdarītu spiedienu uz citām valstīm. "Attiecībā uz miera sarunām Ķīnas nostāja ir godīga un taisnīga. Tā nav vērsta pret kādu trešo valsti un, protams, nav vērsta pret Šveici, kas rīko šo samitu," paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve.

12:53. Pieci deportētie Novopetrivkas bērnunama audzēkņi 2. jūnijā tika atvesti atpakaļ uz Mikolajivu, ziņo pravda.com.ua. Iebrukuma brīdī Novopetrivkas bērnunamā atradās 15 bērni. Viņus visus bija paredzēts izvest no kara zonas pa "zaļo koridoru", taču krievi lauza līgumu un pēc dažiem mēnešiem deportēja bērnus uz savu teritoriju.

11:39. Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas Harkivas apgabalā naktī nogalināts viens cilvēks un divi ievainoti, paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Harkivas apgabals robežojas ar Krieviju un tiek regulāri apšaudīts kopš kara sākuma. 10.maijā Krievija sāka jaunu ofensīvu Harkivas apgabalā, un nesen iebrucējiem izdevās sagrābt savā kontrolē vairākus ciematus.

Naktī Krievija ar raķetēm uzbruka Slobožanskas ciematam uz dienvidaustrumiem no Harkivas pilsētas, paziņoja Sinehubovs. "Tika bojātas mājas. Viens cilvēks gāja bojā. Viens vīrietis un viena sieviete tika ievainoti," sociālajos tīklos paziņoja Sinehubovs.

11:06. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir devis ASV izlūkdienestiem retu iespēju savervēt Kremļa darbiniekus, kuri neatbalsta karu Ukrainā, raksta pravda.com.ua. Kā izrādās, tad vervēšanas operācija nebūt nav valsts noslēpums. CIP sociālajos tīklos ievietojusi video krievu valodā, cenšoties sazināties un uzrunāt tos krievus, kuriem ir pieejama informācija, kas varētu būt noderīga ASV.

10:07. Kara izpētes institūts pārliecināts, ka Ukrainas nodrošināšana ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un ierobežojumu atcelšana, ka ukraiņi drīkst izmantot Rietumu piegādātos ieročus Krievijas teritorijā, ļaus aizsargāt Harkivas pilsētu un visu Harkivas apgabalu, ziņo pravda.com.ua.

09:36. Naktī uz 3. jūniju Krievijas uzbrukumos Harkivas apgabala Zmijevas ciematam gājis bojā viens cilvēks, bet vēl divi guvuši ievainojumus, raksta pravda.com.ua.

08:19. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 511 130 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7779 tankus, 15 002 bruņutransportierus, 13 280 lielgabalus un mīnmetējus, 1090 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 824 zenītartilērijas iekārtu, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 739 bezpilota lidaparātus, 2268 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 159 automobiļus un autocisternas, kā arī 2199 specializētās tehnikas vienības.

07:10. Eiropas Savienībā (ES) nevar iestāties valsts, kurā notiek militārs konflikts, tomēr neatrisinātas teritoriālas problēmas iespējams risināt arī pēc iestāšanās, intervijā aģentūrai LETA norādīja Berlīnes Eiropas politikas institūta direktore, profesore Funda Tekina.

Kad Tekina piedalījusies vācu un franču ekspertu grupas ziņojuma izstrādē, tad šie jautājumi bijuši visdiskutētākā un apstrīdētākā ziņojuma daļa, jo ziņojumā bija skaidri pateikts, ka ES nevar iestāties valsts, kurā notiek militārs konflikts. Tas nozīmē, ka vispirms jābeidzas karam un tikai tad Ukraina varēs iestāties savienībā. "No akadēmiskā skatupunkta man tas liekas viennozīmīgi, jo mēs nevēlamies integrēt šādu karu ES - mums ir solidaritātes pants ES, kas tātad nozīmētu, ka ES kļūst par kara dalībnieci," skaidroja Tekina. Vienlaikus viņa norādīja, ka uzņemšanas ierobežojumi tik strikti neattiecas uz valstīm, kuru daļas ir okupētas.

00:10. 22 gadus vecais karavīrs Anatolijs bildinājis savu mīļoto Diānu. Pirms tam viņš ņēma rokās ieročus, lai atbrīvotu viņu no Krievijas okupācijas, vēsta medijs "Ukrainska Pravda".

Kad 2022. gadā sākās pilna mēroga karš, sieviete atradās krievu okupētā teritorijās. Saskaņā ar izskanējušām ziņām, Anatolijs gadu pavadīja frontes karstākajos punktos, īpaši Avdijivkā.

Tomēr Anatolijs ar Diāna strādā kopā Kara gūstekņu koordinācijas štābā. Pāris cenšas atbrīvot Ukrainas karavīrus un civiliedzīvotājus no okupācijas gūsta.