Ukrainas kara 771. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:53]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 4. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:53 Vācija paziņoja, ka meklē veidus, kā stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību ar Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām un citām sistēmām. Kā teica ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba, mēs runājam par meklēšanu ne tikai starp sabiedrotajiem, bet visā pasaulē. Šajā gadījumā, visticamāk, būs jāveido sarežģītas kombinācijas, lai izveidotu pilnvērtīgas Patriot baterijas. Defense Express vērš uzmanību uz to, kādas iespējas ir Vācijai šo sistēmu meklējumos.

21:57 Frontes līnijā ukraiņu aizsargu pozīcijas stabilizējās, okupanti vairs nevar tikt uz priekšu. To sacīja prezidents Vladimirs Zelenskis, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka ziņojumu štāba sanāksmē vakara uzrunā.

"Bija detalizēts virspavēlnieka ziņojums - par visiem tiem frontes punktiem, kur Krievijas armijai tagad bija gaidāmi panākumi. Mums izdevās stabilizēt savas pozīcijas. Virspavēlnieks ziņoja par mūsu rīcību, kas neļauj iebrucējam virzīties uz priekšu.Un šāviņu trūkuma, ievērojamas piegāžu bremzēšanās apstākļos šādi rezultāti tiešām ir ļoti labi,” atzīmēja valsts vadītājs.

Viņš pateicās visiem karavīriem un komandieriem, kas nodrošina rezultātus kaujas laukā. Arī štābā, pēc Zeļenska teiktā, bijis jaunā Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja ģenerāļa Oļega Ivaščenko pirmais ziņojums par konkrētu rīcību viņa amatā, konkrēto SVR darbu.

20:52 Šodien frontē notika 57 militārās sadursmes, no kurām divas trešdaļas notika Bahmutas un Novopavlovskas virzienos. Šādi dati ietverti Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba vakara ziņojumā.

Tā Bahmutas virzienā mūsu karavīri atvairīja vairāk nekā 20 uzbrukumus Luganskas apgabala Belogorovkas un Verhnekamenkas apmetņu rajonos; Doņeckas apgabala Spornoe, Chasov Yar, Ivanovskoe, Stupochki, Klishcheevka, Andreevka, kur ienaidnieks ar aviācijas atbalstu mēģināja uzlabot taktisko situāciju.

20:14 NATO ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa Krievijas iegrožošanas stratēģiju, ceturtdien NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē, kurā sabiedrotie apsprieda aktuālās drošības un aizsardzības prioritātes, gatavojoties jūlijā gaidāmajam samitam Vašingtonā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

19:39 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka NATO neplāno nosūtīt kaujas spēkus uz Ukrainu. Kā vēsta UNIAN korespondents, Stoltenbergs to teica Briselē notikušajā brīfingā pēc alianses dalībvalstu ārlietu ministru divu dienu sanāksmes.

Alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka NATO nav viena no pusēm Krievijas karā pret Ukrainu un konfliktā nepiedalīsies, bet sniegs atbalstu Ukrainai tās pašaizsardzībai.

Viņš sacīja, ka jāatceras, ka Krievija iebrūk Ukrainā un pārvieto pāri robežai karaspēku, kaujas tankus, lidmašīnas, raķetes, lai izveidotu kontroli pār Ukrainu, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums.

18:51. Prezidenta kanceleja apspriež iespējamo ģenerālprokurora Andrija Kostina atbrīvošanu no amata, ziņo izdevums "Ukrainska Pravda".

"Lēmums vēl nav pieņemts, bet sapulcēs arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par Kostinu. Kad tiks publiski izvirzīts jautājums par viņa atlaišanu... varbūt šomēnes, varbūt vēlāk - tas nav steidzams jautājums, " sacīja "Pravda" avots valdībā.

"Andrijs ir labs puisis, taču viņš pārāk vilcinās, lai būt atbilstošs šim amatam," esot piebildis kāds cits avots.

17:53. Vācija pēc NATO un Ukrainas padomes sanāksmes NATO galvenajā mītnē Briselē ir uzsākusi pieejamo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" meklēšanu, lai tās piegādātu Kijivai, ziņo medijs "European Pravda".

Ukrainas Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atzīmēja, ka Vācija kā pretgaisa aizsardzības koalīcijas līdere "nekavējoties uzsāks visu pieejamo "Patriot" sistēmu un citu pretgaisa aizsardzības risinājumu meklēšanu ne vien starp sabiedrotajiem, bet arī citur pasaulē."

16:48. Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu, liekot kodolpētniecībais objektam "Neitron Source" zaudēt ārējo barošanas avotu. Tagad to darbina ģeneratori.

Objekta mērķis ir ražot medicīniskos radionuklīdus, apmācīt kodolspeciālistus, pētīt subkritisko sistēmu īpašības, veikt materiālu izpēti un citus zinātniskus eksperimentus.

Radiācijas līmenis objektā patlaban esot normas robežās.

15:47. Kāpinot militārās industrijas spējas un kapacitāti, mēs ne tikai veicinām savas valsts drošību, bet arī efektīvi atbalstām Ukrainas cīņu par brīvību, šodien pēc tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa Ukrainas premjerministram apliecināja, ka Latvija lēmusi liegt agresorvalstu graudu importu un turpinās uzturēt sankciju spiedienu pret Krieviju.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka aizvien tiek meklēti veidi, kā palīdzēt Ukrainai. Mieriņa atzīmēja, ka patlaban no sankcijām pakļauto personu īpašuma nodokļa Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem būs iespējams novirzīt 1,5 miljonus eiro. Vienlaikus tiek domāts par papildus mehānismiem atbalstam Ukrainai.

14:43. Kopējais Krievijas uzbrukumu skaits frontes līnijā Ukrainā martā samazinājies par 9%, salīdzinot ar februāri, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka martā tika reģistrēti 2120 uzbrukumi, bet februārī - 2340.

Vienīgais frontes posms, kur Krievijas uzbrukumu skaits palielinājās, ir uz dienvidrietumiem no Doneckas. Martā Krievijas armija tur veica 806 uzbrukumus salīdzinājumā ar 721 uzbrukumu februārī.

Britu militārais izlūkdienests lēš, ka šajā frontes posmā tika veikti 38% no visiem Krievijas uzbrukumiem.

14:01. Latvija ir gatava atbalstīt Ukrainu politiski, militāri un finansiāli līdz tās uzvarai, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, kurš oficiālā vizītē apmeklē Latviju.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs apliecināja nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Tikšanās laikā Rinkēvičs apliecināja arī Latvijas atbalstu iespējami ātrai sarunu uzsākšanai par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

12:55. Pārstāvju palātā balsojums par palīdzību Ukrainai varētu notikt ātrākais aprīļa vidū vai pat vēl vēlāk, jo spīkers Maiks Džonsons joprojām meklē iespējas, kā mazināt pretestību "stingrā kursa" republikāņu vidū, vēsta izdevums "Bloomberg", atsaucoties republikāņu vadības pārstāvjiem.

12:27. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons noraidījis iespēju nosūtīt Rietumu karavīrus uz Ukrainu, lai pretotos Krievijas agresijai. Intervijā raidorganizācijai BBC Kamerons sacīja, ka, "ja sabiedrotie nepalielinās atbalstu, karš būs zaudēts".

Tomēr viņš noraidoši atbildēja uz jautājumu, vai rietumvalstīm vajadzētu sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. "Mēs nevēlamies dot Putinam šādu mērķi. Galu galā tas ir politiskās gribas jautājums," sacīja Kamerons.

11:56. Būvkompānija AS "LNK Industries" Krievijas īstenotā kara laikā palīdzējusi aprīkot ostu Murmanskā, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Pētnieciskās žurnālistikas centrs, atsaucoties uz tā rīcībā esošo Krievijas muitas deklarāciju datiem, norāda, ka "LNK Industries" vēl pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piegādājusi Vācijā ražotu aprīkojumu Murmanskas ostā topošā ogļu termināļa būvniecības pabeigšanai.

11:04. Ukraiņu karavīri notriekuši 11 no 20 trieciendroniem "Shahed", ko naktī uz uz ceturtdienu Krievija raidījusi uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs. Droni raidīti no Krievijas Kurskas apgabala. Kā pavēstīja Harkivas apgabala vadītājs Olehs Siņehubovs, apgabala centram veikts trieciens ar vismaz 15 droniem.

Harkivā dzīvību zaudējuši četri cilvēki, arī trīs glābēji, kas nogalināti otrajā triecienā. 12 cilvēki ievainoti, postījumi nodarīti daudzdzīvokļu namiem.

10:22. Vācijas uzņēmumi piedalās Krievijas karaspēka izpostītās un sagrābtās Mariupoles atjaunošanā, vēsta Vācijas telekanāls ARD. Meklējot liecības par vācu uzņēmumu piedalīšanos Krievijas okupētās Ukrainas pilsētas atjaunošanā, žurnālisti balstījušies celtniecības uzņēmumu vietņu datos, biznesa dokumentos, foto un video materiālos. Daudzās Mariupoles būvēs tiek izmantots vācu uzņēmuma "Knauf" cements, pamanījuši žurnālisti.

09:11. Francija noliedz Krievijas apgalvojumus, ka nule notikušajās abu valstu aizsardzības ministru sarunās būtu runāts par potenciālu sarunām par karu Ukrainā. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojumā pēc ministru sarunām apgalvoja: "Tika konstatēta gatavība dialogam saistībā ar Ukrainu. Sākotnējie nosacījumi varētu būt balstīti "Stambulas miera iniciatīvā"."

Paziņojumā tuvāk netika paskaidrots, ko tas nozīmē, bet avots, kas ir tuvs Francijas aizsardzības ministram Sebastjēnam Lekornī, nekavējoties noliedza, ka šāds temats sarunās būtu skarts. "Francija neko tamlīdzīgu nav akceptējusi, nedz rosinājusi," avots sacīja ziņu aģentūrai AFP.

08:38. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 445 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 670 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7018 tankus, 13 386 bruņutransportierus, 11 171 lielgabalu un mīnmetēju, 1026 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 746 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8817 bezpilota lidaparātus, 2059 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 861 automobili un autocisternu, kā arī 1845 specializētās tehnikas vienības.

07:07. Ukrainas austrumu pilsēta Harkiva naktī bija pakļauta Krievijas dronu triecieniem, kuros nogalināti pieci cilvēki un ievainoti vēl pieci, ceturtdienas rītā paziņoja vietējās amatpersonas.

Biezi apdzīvotā Harkivas rajonā dronu triecienos dzīvojamām ēkām, kas iepriekš bija bombardētas, ir gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā trīs glābšanas dienestu darbinieki, un ievainoti pieci cilvēki, lietotnē "Telegram" paziņoja Harkivas mērs Ihors Terehovs. Vēl viens cilvēks gājis bojā drona triecienā citā Harkivas dzīvojamā rajonā.

03:40. NATO dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojās sākt plānot ilgtermiņa militāro palīdzību Ukrainai, bet iepriekš paziņotais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga priekšlikums par piecu gadu militārās palīdzības nodrošināšanu Ukrainai apmēram 100 miljardu ASV dolāru apmērā izraisīja pretrunīgu reakciju.

NATO valstu ārlietu ministri paziņoja, ka izveidot šādu fondu būtu sarežģīti.

00:10 Militāri politiskais analītiķis Aleksandrs Kovaļenko uzskata, ka Krievijas okupanti gatavojas vērienīgām ofensīvajām akcijām 2024.gada otrajā pusē.

Pēc viņa domām, tas, ko mēs šodien varam novērot netālu no Časovojaras, vēl nav viņu uzbrukuma spēju virsotne.

"Tieši 2024. gada otrajā pusē viņi plāno organizēt vismaz divas ofensīvas operācijas - uz Časovjaru un Kupjansku. Otrais mērķis viņiem būs līnija no Marinkas līdz Ugledaram. Viņi arī mēģinās virzīties uz priekšu Zaporožjes reģionā. Jo īpaši Rabotino reģionā,” viņš teica Espreso.