“Mana dzimtā zeme Latvija ir pazudusi lielajā ģeopolitikas shēmā. Latvija ir daļa no NATO, kas ir bijusi tās aizsardzība pret milzīgo agresīvo kaimiņu Krieviju, " ar pārdomām izdevumā "Duluth News Tribune" dalās Džons Freivalds, Latvijas Goda konsuls Minesotā.
"1959. gadā pirmizrādi piedzīvoja filma “Pele, kas rēca” ar Pīteru Selersu galvenajā lomā - tā stāstīja par mazu, fiktīvu valsti Fenvikas hercogisti, kas ieguva pasaules uzmanību, jo tika baumots, ka tajā ir “bumba”. Šobrīd Latviju, kas ir trīsreiz mazāka, par, piemēram, ASV štatu Minesotu, ar šādu “peli” salīdzina Amerikāņu žurnālisti. Bet, ņemot vērā Amerikas jaunas administrācijas draudus, kas saka, ka tā neatbalstīs NATO vai Ukrainu tās karā pret Krieviju, mēs brīnāmies: kāds ir mūsu plāns B?” viņš raksta.
Lai gan Latvija ir izstrādājusi Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka tās valsts aizsardzības stratēģiju un valsts aizsardzības vadlīnijas, par "bumbu" tajā neesot ne vārda. "Tātad, ja Latvija bumbu neizmantos, lai aizstāvētos pret Krieviju, ko mēs vēl varam darīt? Uzbūvēt tādu bumbu kā Ziemeļkoreja? Kā mēs varam piesaistīt pasaules uzmanību (un aizsardzību), lai palīdzētu mums novērst draudus, ko rada mantkārīgs kaimiņš? Latvija starptautisku atpazīstamību ieguva, 1991. gadā atdaloties no Krievijas, izveidojot 300 jūdžu garu cilvēku ķēdi ar Igauniju un Lietuvu, kas dzied dziesmas brīvības atbalstam; tā bija klasiska Mahatmas Gandija stila nevardarbīgā revolūcija. Tas izdevās. Krievi nezināja, ko darīt - nošaut dziedātājus?' retoriski jautā Latvijas Goda konsuls.
Latvija saņem kiberuzbrukumus no Krievijas, nemitīgas militārās lidmašīnas pie Latvijas robežām, dezinformācijas viļņus presē. Uzbrukums Baltijai palīdzētu viņa tēlam Krievijā. Bet Baltijas valstis ir daļa no NATO. NATO Eiropas dalībvalstis ietu pretī Krievijai, bet kā ar ASV?
|"Ja Krievija atkal iebruks, vai cilvēki Fortsmitā, Arkanzasā un Minesotā, kas jau tagad cieš no Ukrainas kara noguruma, cīnītos, lai padzītu krievus? Latvija meklē pasaules viedokli, veidojot 36 vēstniecības un goda konsulātus un rīkojot milzīgus dziesmu svētkus visā ASV, kā tas notika pagājušajā vasarā Sentpolā, un tagad vēlas iegūt vietu ANO Drošības padomē. Kā pēdējo līdzekli mēs varam izveidot garu cilvēku ķēdi, kas dzied brīvības dziesmas gar starpvalstu ceļu, lai pievērstu uzmanību.” uzskata Džons Freivalds.