Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 12. novembrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:08. Intervijā aģentūrai AP Valsts prezidents EdgarsRinkēvičs atzinis, ka dažām no Eiropas Savienības (ES) valstīm ir "savi viedokļi" Ukrainas jautājumā, taču uzsvēris, ka galu galā ES spējusi vienoties par sankcijām pret Krieviju un par atbalstu Kijivai pēc 2022.gada februārī uzsāktā krievu atkārtotā iebrukuma.
"Interesanti, ka šobrīd attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem ES ir vairāk sašķelta, nekā attiecībā uz Ukrainu," norādījis prezidents.
Viņš piebildis, ka svarīgi, lai Rietumi sniegtu atbalstu gan Ukrainai, gan Izraēlai, jo abas cietušas no uzbrukuma "mūsu vērtībām" un starptautiskajai kārtībai.
17:49. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5349 tankus, 10 073 bruņutransportierus, 7559 lielgabalus, 881 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 580 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5632 bezpilota lidaparātus, 1560 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9944 automobiļus un autocisternas, kā arī 1078 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
15:42. Krievijas karaspēka okupētajā Melitopolē sprādzienā iebrucēju štābā sestdien iznīcināti vairāki krievu virsnieki, ziņo Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR).
Izlūkdienests vēsta, ka tas bijis vietējās pretošanās kustības sarīkots uzbrukums.
Krievi savu štābu bija ierīkojuši kurjerpasta uzņēmuma "Nova pošta" ēkā.
13:48. Rietumiem jāturpina apbruņot Ukraina, jo ukraiņu sakāvi Krievija uztvers kā zaļo gaismu agresijai pret citām valstīm, svētdien publicētajā intervijā aģentūrai AP norādījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
12:34. Pastāv iespēja, ka pilna mēroga karš Ukrainā pret Krieviju beigsies 2024. gadā. Ar šādu viedokli ar obozrevatel.com dalījās Krievijas un Ukrainas kara veterāns, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves majors Aleksejs Getmans. "Protams, ir tādas iespējas (ka konfrontācija beigsies nākamgad), lai gan šeit rodas cits jautājums. Varbūt es kļūdos - es gribētu kļūdīties -, bet man šķiet, ka mums nav nacionālas koncepcijas, kas mums jāsaprot ar uzvaru,” viņš teica.
10:33. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 311 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.
09:01. Čehijas un Taivānas valdības ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu. Kā vēsta aģentūra Reuters, līgums starp Taivānu un Čehiju, ko parakstījuši vēstnieki abu valstu galvaspilsētās, paredz kopīgu darbu ūdens un enerģētikas sistēmu atjaunošanā.
00:10. Taujāta, cik ilgu laiku varētu prasīt Ukrainas uzņemšana ES, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Aleksandra Palkova uzsvēra, ka katrai valstij šis process prasa atšķirīgu valsti, piemēram, Turcijai tas prasīja 30 gadus, Albānija, kura ieguva kandidātvalsts statusu 2014.gadā, nav uzņemta ES. Pētniece pieļāva, ka ne eksperti, nedz arī pati Ukraina īsti saprot, cik daudz laika šis process varētu aizņemt, jo līdz iestāšanās līguma ratifikācijai ir jāpiepildās vairākiem nosacījumiem. Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Ukraina ES iestāsies divu gadu laikā.