Desmitiem tūkstoši cilvēku izgājuši Barselonas ielās, lai protestētu pret separātistu amnestiju

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Desmiti tūkstoši cilvēku svētdien Barselonā piedalījušies demonstrācijā pret plānu piešķirt Katalonijas separātistiem amnestiju apmaiņā pret viņu politisko atbalstu jaunajai kreiso valdībai.

Daudziem protestētājiem rokās bija Spānijas un Katalonijas karogi vai plakāti ar uzrakstu "Nē amnestijai!".

Policija paziņojusi, ka demonstrācijā piedalījušies aptuveni 50 000 cilvēku, bet protestu organizatori - Katalonijas Pilsoniskā sabiedrība (SCC) -, kas iestājas pret reģiona atdalīšanos no Spānijas, apgalvo, ka demonstrantu skaits sasniedzis 300 000.

Premjerministra pienākumu izpildītājs Pedro Sančess, kurš pārstāv sociālistus, cenšas nodrošināt sev jaunu pilnvaru termiņu valdības vadītāja amatā, un viņam ir jāpanāk vienošanās ar katalāņu nacionālistu partijām "Junts per Catalunya" un "Esquerra Republicana de Catalunya", lai iegūtu pietiekamu atbalstu parlamentā.

Saskaņā ar amnestijas vienošanos tiktu atceltas apsūdzības vairāk nekā tūkstotim katalāņu separātistu, pret kuriem ierosināta tiesvedība saistībā ar neveiksmīgo 2017.gada Katalonijas neatkarības referendumu. Daudzi no iesaistītajiem jau atrodas cietumā.

Priekšlikums ir izsaucis niknu reakciju no konservatīvās Tautas partijas (PP) un nacionālkonservatīvās partijas "Vox" (Balss) puses, kā arī neapmierinātību pašu sociālistu rindās, tiem apgalvojot, ka amnestiju nevar izmantot kā kaulēšanās priekšmetu, lai tikai Sančess paliktu pie varas.

Demonstrācijā piedalījās arī Spānijas PP līderis Alberto Nunjess Feiho un nacionālkonservatīvās partijas "Vox" līderis Santjago Abaskals.

Abaskals protestētājiem sacīja, ka amnestijas plāna mērķis nav izlīgums, bet Sančesa palikšana pie varas, un nosodīja to kā "uzbrukumu konstitūcijai".

23.jūlijā notikušajās Spānijas parlamenta vēlēšanās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu, katrai no nometnēm sev nodrošinot tikai 171 mandātu. Pēc vēlēšanām jaunu valdību joprojām nav izdevies izveidot un, ja arī Sančesam tas neizdosies, Spānijā būs jārīko jaunas vēlēšanas, kas, visticamāk, notiks janvāra vidū.

Sančesam parlamenta balsojumā, kas jāsarīko līdz 27.novembrim, jāiegūst vismaz 176 no 350 deputātu balsīm. Viņam nepietiek ar sociālistu, kreiso ekstrēmistu apvienības "Sumar" ("Vienotība") un dažu reģionālo sīkpartiju balsīm, un viņam nepieciešams pārliecināt arī katalāņu separātistus, taču "Junts per Catalunya" uzstāj uz amnestiju.

Sančess ir aizstāvējis savu samierniecisko politiku pret Kataloniju, tai skaitā lēmumu 2021.gadā apžēlojot deviņus notiesātos katalāņu līderus.

Taču lielākā daļa spāņu neatbalsta amnestijas vienošanos, liecina pagājušajā mēnesī veiktās aptaujas rezultāti. Aptuveni 70% respondentu - 59% no tiem sociālistu atbalstītāji - norādīja, ka ir pret amnestijas ideju.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais