Aizvadītā nedēļa Krievijas propagandas laukā asāk nekā jebkad iezīmēja krasu robežšķirtni starp divām dažādām informācijas plūsmām - propagandistu interneta kanāliem un valsts televīzijām. Lai gan šīs atšķirības ir jau kopš kara sākuma, tomēr pagājušajā nedēļā tās sasniedza vienu no saviem augstākajiem punktiem.
Proti, propagandistisko vēstījumu atšķirībās runa ir par Ukrainas veikto dronu triecienu Pleskavas lidostai naktī no 29. uz 30.augustu. Dronu uzbrukuma rezultātā tika sabojātas četras smagās transporta lidmašīnas Il-76 un Krievija bija spiesta slēgt gaisa telpu virs Maskavas Vnukovas lidostas. Gan "Telegram" kanālos, gan dažādās interneta programmās propagandisti ar putām uz lūpām sauca pēc atriebības, propagandistisko melu tēvs Vladimirs Solovjovs savā "online" programmā "Pilns kontakts" kliedza, ka dronu triecieni Pleskavai ir notikuši no Baltijas valstu teritorijām, līdz ar to Igaunija un Latvija ir jānoslauka no zemes virsas. Jāpiebilst, ka aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) kategoriski noliedza jebkādu Latvijas iesaisti minētajā uzbrukumā. Savukārt Krievijas domes deputāts un atvaļinātais ģenerālis Andrejs Guruļovs pat murgoja par kodoltriecienu Ukrainai.
Tikmēr Krievijas televīziju propagandas raidījumos, kā arī ziņu raidījumos par dronu uzbrukumu Pleskavai netika minēts ne pušplēsts vārds. Tas vienkārši tika noklusēts. Protams, rodas jautājums, kādēļ propagandisti izvēlas klusēt, nevis šos uzbrukumus izmantot saviem ideoloģiskajiem mērķiem, uzkurinot aizvien lielāku naidu pret Ukrainu un Rietumiem.
Politologs un Krievijas eksperts Kārlis Daukšts skaidro, ka interneta medijiem un televīzijas raidījumiem ir divas dažādas mērķauditorijas un katrai no tām ir savs ideoloģiskais vēstījums. Skaidrs, ka cilvēkiem, kas patērē interneta medijus, slēpt kādu informāciju, tostarp par dronu uzbrukumiem, ir bezjēdzīgi, jo viņi tāpat to zina un plaši apspriež, piemēram, "Telegram" kanālos. Tādēļ šai auditorijai, kurā iekļaujas arī ultranacionālisti, propagandisti mērķtiecīgi virza stāstījumu par šaušalīgas atriebības nepieciešamību, pie viena uzkurinot jau tā esošo nepatiku pret Baltijas valstīm. Tomēr jāatceras, ka no aptuveni 145 miljoniem Krievijas iedzīvotāju internetu lieto absolūtais mazākums. Lielākā daļa krievu, īpaši reģionos, patērē tikai tradicionālos medijus. Un šai auditorijas daļai informāciju pilnīgi noteikti var noslēpt.
Daukšts min, ka ziņu par dronu triecieniem noklusēšana televīzijas raidījumos ir apzināts Kremļa rīkojums, lai neradītu iedzīvotājos paniku un sajūtu, ka situācija netiek kontrolēta. Ja miljoniem skatītāju, kuru lielākā daļa ir pensionāri, dzīvo ar pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir spēcīgs līderis, kurš spējīgs pasargāt savu valsti, tad periodiskas ziņas par dronu triecieniem Krievijai varētu šo pārliecību sašķobīt. Tāpat šādas vēstis varētu radīt iedzīvotājos jautājumus, kas pašreizējai Krievijas varai ir, maigi sakot, ļoti neērti.
"Neraugoties uz relatīvo klusumu par dronu uzbrukumiem valsts televīzijās, triecieni radīja mulsinošus jautājumus par Krievijas pretgaisa aizsardzības neveiksmēm, jo īpaši, lai novērstu uzbrukumu Pleskavas lidostai," raksta laikraksts "Washington Post", vienlaikus minot, ka "daži valsts stingrās līnijas kara lobija pārstāvji izteica neapmierinātību par karu, kas vairākus mēnešus nav devis lielus Krievijas panākumus".
Vērtējot Krievijas televīzijas raidījumus, skaidri iezīmējas ideoloģiskais vēstījums "vienkāršajai tautai" - Ukrainas armijai frontē ir vieni vienīgi zaudējumi, turpretī Krievijas armija lēnām, bet varonīgi virzās uz priekšu. Rietumi vēlas iznīcināt Krieviju un ir rusofobijas pārņemti, taču izdarīt neko nevar un ir faktiski bezspēcīgi. Skaidrs, ka šādā naratīvā jebkādas ziņas par triecieniem Krievijas teritorijai ir vairāk nekā neiederīgas.
Īsti fašistiska runa izskanēja raidījumā "60 minūtes", kur tika pārspriests tas, ka Krieviju apdraud imigranti. Vairāki raidījuma dalībnieki pilnā nopietnībā apgalvoja, ka jau PSRS laiki esot pierādījuši, ka krievu nācija savā attīstībā ir galvas tiesu pārāka par citām tautām, tika arī citēts Padomju Savienības maršala Bagramjana teiktais Otrā pasaules kara laikā, ka tās armijas daļas, kur krievu ir mazāk par 50%, ir vienkārši jāizformē, jo tur vērojams būtisks kaujasspējas kritums. Pašlaik "izcilās" krievu tautas identitāti apdraudot imigrantu pūļi, īpaši no Vidusāzijas. Propagandisti aizrunājas pat tik tālu, ka 1.septembrī, skatoties uz skolēniem Krievijas skolās, pārņemot šausmas, cik daudz tur ir imigrantu bērnu, un esot jāstrādā pie tā, lai Krievijas skolu klasēs vairākums būtu etniskie krievi.