Tunisijas Konstitucionālā padome sestdien paziņoja, ka no valsts aizbēgušais prezidents Zinelabidīns ben Ali uzskatāms par pilnībā zaudējušu prezidenta amatu, un saskaņā ar valsts konstitūciju prezidenta pienākumu izpildītājs ir parlamenta apakšpalātas spīkers Fuads Mebazaa.
Konstitucionālā padome arī norādīja, ka 60 dienu laikā ir jāsarīko ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kā to nosaka konstitūcija.
Savu lēmumu Konstitucionālā padome balstīja uz konstitūcijas 57.pantu, kas paredz kārtību, kā rīkoties, kad prezidents pirms pilnvaru termiņa beigām pārtrauc pildīt pienākumus.
Šo lēmumu Konstitucionālā padome pieņēma pēc premjerministra Mohammeda Ganuši lūguma. Ben Ali piektdien pirms aizbēgšanas no valsts parakstīja dekrētu, ar kuru iecēla Ganuši par prezidenta pienākumu izpildītāju. Šo dekrētu viņš parakstīja saskaņā ar konstitūcijas 56.pantu, kas paredz, ka prezidents ieceļ premjeru par prezidenta pienākumu izpildītāju, ja pats uz laiku nespēj pildīt valsts vadītāja pienākumus.
Sestdienas rītā visā Tunisijā notika demonstrācijas, pieprasot jaunieceltā prezidenta pienākumu izpildītāja Ganuši demisiju.
Jau ziņots, ka ben Ali, kurš piektdienas vakarā aizbēga no nemieru pārņemtās valsts, ir ieradies Saūda Arābijā, kur viņam sniegts patvērums.
Ganuši piektdienas vakarā televīzijas uzrunā tautai paziņoja, ka prezidents Zinelabidins ben Ali ir atstājis valsti, un ka viņš uzņemas prezidenta pienākumu pildīšanu.
"Es aicinu visu politisko pārliecību tunisiešus no visiem reģioniem demonstrēt patriotismu un vienotību," sacīja 69 gadus vecais Ganuši, kurš ir premjerministrs kopš 1999.gada. Piektdien Tunisijas valdība solīja sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas sešu mēnešu laikā.
Pirms ben Ali atstāja valsti, viņš parakstīja dekrētu, ar kuru iecēla Ganuši par prezidenta pienākumu izpildītāju. Piektdien vakarpusē armija bija aplenkusi prezidenta pili, un iespējams, ka ben Ali tika izvirzīts ultimāts, lai viņš atstāj Tunisiju.
Sākumā nebija skaidrs, uz kurieni lidmašīna ar ben Ali devusies.
Tunisijas bijušās koloniālās metropoles Francijas Ārlietu ministrija piektdienas vakarā paziņoja, ka ben Ali nav lūdzis patvērumu Francijā, savukārt Francijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja, ka Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir aizliedzis uzņemt aizbēgušo Tunisijas prezidentu. Valdības amatpersonas žurnālistiem neoficiāli pastāstīja, ka ben Ali nav cerību saņemt patvērumu Francijā, jo tur dzīvo vairāki miljoni tunisiešu imigrantu un viņu pēcteču, no kuriem liela daļa ir Francijas pilsoņi, un vairākums no viņiem ir noskaņoti pret ben Ali.
Lai gan ben Ali televīzijas runā ceturtdienas vakarā paziņoja, ka nekandidēs uz jaunu amata termiņu 2014.gadā paredzētajās prezidenta vēlēšanās, piektdien viņa demisiju pieprasīja opozīcijas partijas un tūkstošiem demonstrantu visā Tunisijā.
Prezidents ar savu runu ceturtdienas vakarā mēģināja mazināt saspīlējumu pēc aptuveni mēnesi ilgiem vardarbīgiem protestiem pret bezdarbu un augstām cenām, kuru gaitā drošības spēku sadursmēs ar demonstrantiem nogalināti desmitiem cilvēku.
Ben Ali solīja pazemināt cenas pienam, maizei, cukuram un citām precēm, ieviest "pilnīgu brīvību" pieejā informācijai un internetam, un īstenot demokrātiskas reformas. Viņš arī atzina, ka ir kļūdījies, analizējot valsts sociālās problēmas.
Vardarbīgie protesti, kas bija sākušies Sidibuzidas provincē valsts rietumos, otrdien sasniedza valsts galvaspilsētu Tunisu, bet ceturtdien izplatījās arī uz Vidusjūras piekrastes kūrortpilsētu Hammametu.
74 gadus vecais ben Ali bija prezidenta amatā kopš 1987.gada, kad mēnesi pēc iecelšanas par premjerministru viņš valsts apvērsumā atstādināja no prezidenta amata tolaik 84 gadus veco Habibu Burgibu, kurš bija valsts pirmais prezidents un valdīja 30 gadu.
Tunisijā regulāri tiek rīkotas prezidenta vēlēšanas, taču to demokrātiskums tiek apšaubīts.
ASV un vairākas Eiropas valstis brīdināja savus pilsoņus atturēties no braucieniem uz Tunisiju, savukārt Lielbritānijas tūrisma kompānija "Thomas Cook" un Vācijas TUI evakuē tūkstošiem savu klientu no Tunisijas.