Noskaņa aptuveni piektajai daļai uz Īriju aizbraukušo tautiešu ir "uz palikšanu", bet tikpat daudzi vēlas atgriezties. To otrdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena" atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Īrijas draudzes mācītājs Uģis Brūklene, kurš pēc aptuveni triju gadu kalpošanas Īrijā janvārī atgriezīsies Latvijā.
"Noskaņa apmēram piektajai daļai ir uz palikšanu. Daži pat bērniem nemāca latviešu valodu, lai netraucētu viņu iesakņošanos. Tikpat daudzi "sēž uz koferiem" un skaita dienas līdz lidmašīnai uz Latviju: viņiem ir bijis mērķis, programma, un pēc tās viņi atgriežas," norāda mācītājs.
Pēc viņa vārdiem - "lielais starpposms ir šaubīgie, kas dzīvo no dienas uz dienu un seko līdzi situācijai". "Ja tā uzlabotos, viņi atgrieztos. Bet ir atšķirība - vai tu gaidi uzlabošanos, vai pats līdzdarbojies, lai tā notiktu," uzsver Brūklene.
Viņš arī norāda, ka tautieši Īrijā izveidojuši gan sporta komandas, gan korus un piedalās citās aktivitātēs, taču tas nav liels pienesums Latvijai. "Pašorganizēšanās mēģinājums par vienotu viedokli un spēku šeit bija Integrācijas lietu sekretariāta laikā, bet tas pačibēja līdz ar sekretariātu. Tas atkritis atpakaļ individuālu komentāru līmenī. Anglijā, kur latviešu ir vairāk, ir Latviešu nacionālā padome, bet arī tā ir formāla," situāciju raksturo mācītājs.
Viņaprāt, situāciju gan var uzlabot arī bez atsevišķas ministrijas, taču "jautājums ir par vienotāju, un tam jābūt maksimāli ārpus kādām paša interesēm".
"Šā iemesla dēļ šeit šķeļas biedrības un kolektīvi. Mācītājs varētu būt visneitrālākā persona, un šāds arī sociāli vienojošs mēģinājums no manas puses ir bijis. Bet ja nu ne, tad ne. Domu gan neesmu atmetis, jo tā ir realizējama. Gribu to pacelt sabiedriskā līmenī Latvijā, lai vienotu dažādus Latvijas speciālistus ar aizbraukušajiem - lai mūsu tauta atkal būtu kopā," uzsver Brūklene.
Vaicāts, vai nav iespējama sadarbība ar trimdas organizācijām, viņš atzīst, ka tās "uz mums diemžēl skatās kā uz padomju laika produktiem un ekonomiskajiem bēgļiem". "Arī Anglijā latviešu draudzes ir jau gadu desmitiem, bet viņi nespēj atrast vienotu valodu ar pašreizējiem iebraucējiem. Tas tiek risināts, aicinot mācītājus no Latvijas. Ne jau Anglijā vien - arī Vācijā," norāda mācītājs.
"Tā vien izskatās, ka tautas vienošanas iniciatīvai jānāk no Latvijas. Pagaidām šī ideja "nav aizgājusi". Arī mans paplašinātais nodoms - kristīga patriotisma veicināšana - izdevies visai nosacīti. Varbūt tādēļ arī neesmu šeit kļuvis sevišķi populārs," viņš min.
Mācītājs arī atzīst, ka, strādājot Īrijā, sastapies ar grūtībām arī aizbraukušo attieksmes ziņā pret dzimteni, tomēr, "ja man prasītu, vai es brauktu vēlreiz, - jā, es brauktu. Un varbūt runātu vēl skaidrāku valodu - lai nepārprot".