Sudānas valdības spēki un arābu miliciju Janjaweed kaujinieki – no vienas puses, tumšādaino sudāniešu nemiernieku grupējumi Sudānas atbrīvošanas armija (SLA) un Taisnības un vienlīdzības kustība (JEM) – no otras, bet viņiem pa vidu ANO un Āfrikas Savienības misijas UNAMID aptuveni 22 000 karavīru un neskaitāmas kriminālistu bandas – tāda pašlaik ir situācija Sudānas Dārfūras reģionā.
Bruņots konflikts tur sākās 2003. gadā, jo tumšādainos sudāniešus neapmierināja centrālās valdības un prezidenta Omāra el Bašīra realizētā politika, kas bija izteikti labvēlīga arābu iedzīvotājiem. Pēc ANO aplēsēm, septiņus gadus ilgais faktiskais pilsoņu karš Dārfūrā prasījis līdz 300 000 cilvēku dzīvības (lielākā daļa no viņiem gan miruši slimību vai bada dēļ, nevis krituši kaujas laukā), bet vairāk nekā 2,7 miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas, vairāk nekā 200 000 cilvēku devušies bēgļu gaitās uz Čadu, vēsta BBC. Jāpiebilst, ka Sudānas valdības aplēses par konfliktā bojāgājušo skaitu gan ir krietni, krietni pieticīgākas, – oficiālā Hartūma vēsta par 10 000 upuriem.
Pēdējo divu gadu laikā situācija Dārfūrā ir nedaudz uzlabojusies, ik pa laikam tiek rīkotas sarunas starp nemierniekiem un valdību, bet plašu kaujas operāciju vietā notiek tikai lokālas sadursmes, vēstījusi UNAMID vadība. AFP gan ziņo, ka šonedēļ atkal notikusi liela kauja starp JEM nemierniekiem un valdības spēkiem, kurā bojā gājuši vismaz 100 cilvēki. Situācijas saasināšanās tiek skaidrota ar faktu, ka tuvojas 2011. gada janvāris, kad Dienvidsudānā paredzēts referendums par neatkarību. Ir skaidrs, ka Sudānas varasiestādes nevēlas vienlaikus iesaistīties divos konfliktos un vēl pirms šā referenduma cenšas novājināt Dārfūras nemierniekus.
Ilgstošā konflikta rezultātā Dārfūras reģiona iedzīvotāju rokās nonācis ievērojams daudzums ieroču, un kopš 2009. gada vidus no turienes regulāri tiek saņemtas ziņas par ķīlnieku, pārsvarā ārzemnieku, sagrābšanu. Lielākoties šādu noziegumu motīvs ir viens – censties panākt izpirkuma naudas samaksāšanu. Pašlaik nezināmu kaujinieku gūstā atrodas ne tikai trīs Latvijas pilsoņi, bet arī kāds ungārs, kurš strādāja UNAMID un Ziemeļdārfūrā tika nolaupīts 7. oktobrī. BBC atgādina, ka līdz šim visus sagūstītos ķīlniekus – kuru agrāk, kuru vēlāk – izdevies atbrīvot. Sudānas valdība kategoriski noliedz, ka kādā no gadījumiem būtu maksājusi izpirkuma naudu, tomēr, piemēram, francūža Gotjē Levefra stāsts liecina par pretējo. Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas darbinieks G. Levefrs, kurš gūstā pavadīja 146 dienas un tika atbrīvots pavasarī, stāstījis, ka kādu vakaru nemiernieki vienkārši pametuši nometni, pēc īsa brīža tajā ieradušies divi Sudānas drošības dienesta aģenti, kuri nogādājuši viņu Hartūmā.
Jāpiebilst, ka aizdomas par uzbrukumiem ārzemniekiem krīt arī uz Sudānas valdības atbalstīto miliciju. Nolaupīšanas gadījumu skaits palielinājās neilgi pēc tam, kad Starptautiskā krimināltiesa apsūdzēja O. el Bašīru kara noziegumos, bet Sudānas valdība piedraudēja vērsties pret starptautisko institūciju darbiniekiem, kuri "jaucoties valsts iekšējās lietās".