Ziņojums: 30 gadu laikā Austrumvācija gandrīz panākusi Rietumus

 
©EPA/Scanpix/Leta

30 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās savulaik komunisma jūgā bijusī Austrumvācija ekonomiskā ziņā lielā mērā ir panākusi Rietumus, taču "osīšu" uzticība demokrātijai joprojām ir zemāka, liecina trešdien atklātībai nodotais ikgadējais ziņojums.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju kādreizējās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) teritorijā sasniedzis 79,1% no IKP pārējā valsts teritorijā, teikts valdībai iesniegtajā ziņojumā.

Tajā pašā laikā atkalapvienošanās dienā 1990.gada 3.oktobrī Austrumvācijas IKP sastādīja tikai 37% salīdzinājumā ar Rietumvāciju.

"Dažas lietas prasījušas vairāk laika, nekā plānots, taču daudzās jomās mēs visumā varam teikt - apvienošanās ir pabeigta," atzinis valdības pilnvarotais bijušās Austrumvācijas zemju lietās Marko Vandervics.

Sarukusi arī ienākumu nevienlīdzība. 1918.gadā "osīšu" vidējie ienākumi bija 88,3% no "vesīšu" ienākumiem, un šo izlīdzināšanos daļēji nodrošinājusi mazo un vidējo tehnoloģiju uzņēmumu attīstība, norāda ziņojuma autori.

Taču atšķirības joprojām pastāv, un to daļēji var skaidrot ar zemāko iedzīvotāju blīvumu valsts austrumdaļā, kur ir plašāki lauku apvidi un nav tik attīstītas urbānās vides.

Kā vēl viens ekonomiskās nevienlīdzības iemesls tiek minēts austrumu ekonomikas "mazais mērogs", tas ir, lielo korporāciju štāba mītņu trūkums bijušās VDR teritorijā.

Ja 2005.gadā Vācijas austrumos bezdarba līmenis vēl pārsniedza 15%, tad tagad tas nokrities zem desmit procentiem, bet dažos apvidos nepārsniedz pat sešus procentus, kas jau pielīdzināms četriem procentiem, kas reģistrēti atsevišķos Dienvidvācijas reģionos.

Ziņojuma autori uzskata, ka tas daļēji skaidrojams ar iepriekšējo paaudžu pensionēšanos.

Dažās jomās "osīšiem" jau klājas pat labāk nekā "vesīšiem". Ziņojuma autori kā piemēru min faktu, ka pilna laika nodarbinātība sieviešu vidū Austrumvācijā sasniedz 74%, kamēr Rietumos - tikai 68%.

Neskatoties uz uzskaitītajiem panākumiem, daži indikatori neliecina par tik labvēlīgu situāciju.

Kamēr Rietumvācijā demokrātijai uzticību pauž 91% vāciešu, austrumos tādu ir tikai 78%.

Atšķirīga ir arī "osīšu" un "vesīšu" attieksme pret imigrantiem, norāda Vandervics.

Izņemot Berlīni, citās Austrumvācijas zemēs vērojams augstāks atbalsts pret imigrantiem noskaņotām partijām, kur tas sasniedz 20%.