Prognozes, ka Ziemeļkorejas Strādnieku partijas konferencē par valsts līdera Kima Čen Ira pēcteci tiks virzīts viņa jaunākais dēls Kims Čen Uns, ir piepildījušās. Pēc tam, kad Kimam junioram piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi, viņš ievēlēts arī par partijas Centrālās militārās komisijas vicepriekšsēdētāju un partijas Centrālās komitejas locekli.
"Tagad kroņprincim ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par nākamo līderi," sarunā ar AFP notikušo komentējis Dienvidkorejas Nacionālās vienotības institūta analītiķis Čojs Džin Vuds, piebilstot, ka Kims jaunākais faktiski kļuvis par armijas pavēlnieku. Viņš norādījis, ka augstos amatos iecelta arī Kima Čen Ira māsa un viņas vīrs, kas tiek uzskatīti par Kima jaunākā aizbildņiem un kuriem, iespējams, būs izšķirošā loma laikā, kamēr aptuveni 27 gadus veco Kimu Čen Unu tikai gatavos varas pārņemšanai.
Gan Čojs, gan citi analītiķi norādījuši, ka Čen Una kāpšana pa karjeras kāpnēm ir ļoti strauja un tas varētu liecināt, ka 68 gadus vecā Kima Čen Ira veselības stāvoklis ir sliktāks nekā domāts. Neraugoties uz to, Strādnieku partijas kongress viņu, protams, pārvēlējis partijas un valsts līdera amatā. "Konference ielika pamatus posteņa mantošanai, taču vienlaikus deva signālu, ka Kims Čen Irs joprojām visu kontrolē," norāda Seulas universitātes eksperts Ziemeļkorejas jautājumos Jangs Mū Džins.
Reuters atgādina, ka šī ir pirmā Ziemeļkorejas Strādnieku partijas konference kopš 1980. gada, kad par valsts dibinātāja un vadoņa Kima Ir Sena pēcteci tika pasludināts viņa dēls Kims Čen Irs. Toreiz varas pāreja bija lēna un pakāpeniska, jo Kims Ir Sens nodzīvoja vēl 14 gadu. Ja baumas par pašreizējā Ziemeļkorejas līdera veselības stāvokli ir patiesas, šoreiz varas pāreja var būt daudz straujāka un neprognozējama. "Es teiktu, ka pašlaik Ziemeļkorejā risinās īsts realitātes šovs, un mums neatliek nekas cits kā tam cītīgi sekot līdzi," sarunā ar BBC sacījis ASV Valsts departamenta pārstāvis Pī Džejs Kroulijs, apstiprinot, ka amerikāņu politiķiem pagaidām nav ne jausmas par notikumu tālākās attīstības scenāriju un cerības, ka Ziemeļkoreja, mainoties līderiem, varētu mainīt savu politiku, pagaidām ne ar ko nav pamatotas.