Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis atzinis, ka izjūt bažas attiecībā uz jaunā koronavīrusa situāciju Baltkrievijā, uzskatot, ka kaimiņvalsts var kļūt par nekontrolējamu vīrusa izraisītās slimības Covid-19 perēkli.
"Situācija Baltkrievijā tik tiešām satrauc," viņš norādījis pēc trešdien notikušās valdības sēdes.
No Minskas uz Viļņu joprojām lido aviokompānijas "Belavia" regulāro reisu lidmašīnas, un, kā izteicies Skvernelis, "atsevišķi cilvēki" vēl aizvien izmanto iespēju šķērsot abu valstu robežu pa sauszemes ceļiem.
Jau ziņots, ka Lietuvas valdība trešdien pieņēma lēmumu no sestdienas aizliegt pasažieru avioreisus un prāmju reisus uz Lietuvu, izņemot prāmju maršrutu no Ķīles uz Klaipēdu.
Pēc Lietuvas premjera teiktā, ja Baltkrievijas vadība nereaģēs uz koronavīrusa krīzi adekvāti, robežu tiks aizliegts šķērsot arī šiem "atsevišķajiem cilvēkiem", kuru skaits pašlaik pat nesniedzas desmitos.
"Tad mums nāksies pastiprināt robežas apsardzību, lai tā netiktu šķērsota nelikumīgi," viņš piebildis.
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, ārlietu ministrs Lins Linkevičs un veselības ministrs Aurēlijs Verīga iepriekš pauduši bažas par Baltkrievijas visai bezrūpīgo attieksmi pret jaunā koronavīrusa izplatīšanos, par ko liek domāt arī šīs valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumi.
"Grūti spriest, cik lielā mērā publiskā informācija vai televīzijas reportāžas atspoguļo realitāti, bet Baltkrievijas līdera izteikumi, šie kadri ar pozēšanu sporta sacīkstēs, kurās ir klāt daudz cilvēku, un apgalvojumi, ka vīrusa tur nav, tiešām liek raizēties," atzinis veselības ministrs. "Nav nemaz pagājis ilgs laiks, kopš līdzīgus izteikumus dzirdējām arī Lietuvā, kad Itālijas basketbola treneris ar zināmu smīnu atsaucās par piesardzības pasākumiem Lietuvā, un nu mēs to dzirdam arī dažās citās valstīs."
Baltkrievija ir vienīgā reģiona valsts, kas nav slēgusi savas robežas, lai mazinātu koronavīrusa izplatību.
Tikmēr Baltkrievijas pilsoniskās kustības "Naš dom" ("Mūsu mājas") vadītāja Olga Karača Lietuvas portālam "Delfi.lt" sacījusi, ka varasiestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus, iesaistot pat Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekus. Viņasprāt, krīzes noliegšana atgādina kādreizējo padomju varasiestāžu reakciju uz Černobiļas atomelektrostacijas katastrofu 1986.gadā.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, ko sniegusi Minska, līdz 1.aprīlim Baltkrievijā, kuras iedzīvotāju skaits ir aptuveni 9,5 miljoni, inficēšanās ar koronavīrusu diagnosticēta 163 cilvēkiem, no Covid-19 miruši divi cilvēki, bet izveseļojušies 53.
Taču Karača norāda, ka netiešas ziņas no dažādām Baltkrievijas pilsētām uzrāda neiepriecinošu situāciju, un vissliktākais stāvoklis šobrīd ir Vitebskā, kurā ir aptuveni 350 000 iedzīvotāju.
"Lai gan informācija tiek slēpta, Baltkrievijā gadu gaitā izveidojies visai elastīgs tīkls, pa kuru tā izplatās starp iedzīvotājiem. Lielākā problēma ir tā, ka ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību. Viņi baidās no VDK," stāstījusi opozīcijas pārstāve, atzīstot, ka neoficiālā informācija gan nevar būt pilnīgi droša, tomēr atspoguļo īstenību vairāk nekā oficiālie paziņojumi.
Viņa piebildusi, ka pēdējo dienu laikā sācies jauns represiju vilnis pret žurnālistiem un blogeriem, bet vienlaikus pilnā sparā norisinās gatavošanās 9.maijā gaidāmajai Uzvaras dienas parādei un turpinās futbola čempionāta sacīkstes, savukārt vienīgā vieta valstī, kur noteikta karantīna, ir cietumi, turklāt tuviniekiem atļauts ieslodzītajiem nosūtīt pakas ar desmit kilogramiem citrusaugļu.
Taču Vitebskā jau kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas, 29.martā Minskā neoficiāli uz divām nedēļām slēgti naktsklubi, bet 30.martā milicijai dots norādījums neastāt savas pilsētas vai pašvaldības teritoriju.
"Šķiet, notiek gatavošanās pilsētu, īpaši Vitebskas, slēgšanai," spriedusi Karača.