Lielbritānijas vicepremjers, liberāldemokrātu līderis Niks Klegs paziņojis, ka nākamā gada 5. maijā notiks viņa partijas rosinātais referendums par politiskās sistēmas reformu. Valdošās koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par šo jautājumu un, piemēram, konservatīvie, atbalstot ideju par parlamenta deputātu skaita samazināšanu, kategoriski nepiekrīt vēlēšanu sistēmas maiņai.
Aģentūra AP norāda - ja liberāldemokrātu ierosinājumi gūs lielākās britu daļas atbalstu, tās būs uzskatāmas par iespaidīgākajām reformām valsts parlamentārajā sistēmā kopš 1918. gada, kad tika piešķirtas balsstiesības sievietēm vai pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad balsotāju minimālais vecums tika samazināts no 21 līdz 18 gadiem.
Pats strīdīgākais, protams, ir jautājums par vēlēšanu sistēmas maiņu. N. Klegs, kura liberāldemokrāti pašreizējās sistēmas dēļ regulāri zaudē potenciālās vietas parlamentā (visas valsts aptaujās partijas popularitāte īpaši neatšķiras no konservatīvo un leiboristu rādītājiem, bet vienmandāta apgabalos vēlētāji priekšroku dod pazīstamākajiem lielo partiju kandidātiem), neslēpj, ka ideālā variantā vēlētos redzēt Lielbritānijā proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tomēr ir skaidrs, ka konservatīvajā un tradīcijām bagātajā valstī tas pagaidām ir tikai sapnis, tādēļ liberāldemokrāti referendumam piedāvā tā dēvēto alternatīvo sistēmu. Pašlaik ikvienā vēlēšanu apgabalā par uzvarētāju tiek pasludināts kandidāts, kurš savācis vairāk balsu kā konkurenti un 50% barjeru pārvarēt nav nepieciešams. Saskaņā ar N. Klega ierosinājumu, balsotājiem tiktu dota iespēja pēc saviem ieskatiem izvēlēties arī otrās un trešās vietas ieguvēju - ja neviens no kandidātiem neiegūtu vairāk par 50% balsu, varētu ņemt vērā šos rezultātus, līdz brīdim, kamēr kāds kandidāts tomēr pārsniedz 50% robežu, vēsta Reuters.
Jāpiebilst, ka šī ideja (nerunājot nemaz par proporcionālo vēlēšanu sistēmas ieviešanu) kategoriski noraidīta no konservatīvo puses. Šā iemesla dēļ nākamā gada pavasarī Lielbritānijā būs dīvaina situācija, kad vienas koalīcijas locekles aģitē par dažādiem balsojumiem referendumā. Tas gan bija zināms jau maijā, kad veidojās valdība. Viens no liberāldemokrātu priekšnosacījumiem, pievienojoties Deivida Kamerona kabinetam, bija referenduma rīkošana par vēlēšanu sistēmas maiņu.
N. Klegs ierosinājis arī pārskatīt vēlēšanu apgabalu robežas (ņemot vērā jaunākos datus par iedzīvotāju skaitu tajā vai citā reģionā), no 650 līdz 600 cilvēkiem samazināt parlamenta deputātu skaitu kā arī ierobežot premjera tiesības jaunas vēlēšanas izsludināt valdošajai partijai izdevīgā laikā. Saskaņā ar viņa ierosinājumu, parlamenta atlaišanai būs nepieciešams divu trešdaļu deputātu, nevis 50% plus viena, kā līdz šim, atbalsts. Gadījumā, ja vairāk nekā 50% likumdevēju (bet mazāk nekā divas trešdaļas) nobalsos par neuzticības izteikšanu valdībai, premjeram tiks dotas divas nedēļas, lai izveidotu valdību, kas spēj iegūt parlamenta uzticību, skaidrojis Niks Klegs.