Vakar, beidzoties kampaņai pirms Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, partiju līderi steidza dot pēdējos solījumus un cerības vēlētājiem, socioloģiskajām aptaujām liecinot, ka gandrīz trešā daļa balsstiesīgo britu vēl nav izlēmuši, par ko balsos vēlēšanās, vai vismaz to neatklāj.
Analītiķi tikmēr trim vadošajām partijām prognozē ļoti blīvus rezultātus un pieļauj iespēju, ka pirmo reizi kopš 1974. gada Lielbritānijā būs jāveido koalīcijas valdība, – zelta kārts šajā gadījumā būs pēdējos mēnešos sensacionālu popularitāti iekarojušajiem liberāldemokrātiem.
Kaut gan, pēc aptauju datiem, konservatīvo partija ar Deividu Kemeronu priekšgalā no saviem konkurentiem atrāvusies par 5 līdz 8 procentpunktiem, britu vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ tas nebūt negarantē viņiem vairākumu parlamentā, atgādina Reuters. Proti, 650 deputātu mandāti tiks sadalīti 650 vēlēšanu apgabalos, un katrā apgabalā ir svarīgi gūt vairāk balsu, nekā ieguvuši citu partiju kandidāti. Tas nozīmē, ka priekšrocības ir tai partijai, kurai ir spēcīgas pozīcijas atsevišķos apgabalos, nevis tai, kuras atbalstītaji ir izkliedēti pa visu valsts teritoriju.
Piemēram, 1983. gadā pašreizējo liberāldemokrātu priekšteči – liberāļu un sociāldemokrātu alianse – varēja lepoties ar 25% vēlētāju atbalstu, taču tas deva viņiem tikai 23 mandātus. Savukārt leiboristiem, par kuriem nobalsoja 27% britu vēlētāju, tika 209 mandāti. Interesanti, ka viens no liberāldemokrātu līdera Nika Klega priekšvēlēšanu solījumiem paredz mažoritārās vēlēšanu sistēmas aizstāšanu ar proporcionālo. Iespējams, tieši N. Klega partijas iegūtie mandāti izšķirs Lielbritānijas nākamās valdības nākotni. Visas aptaujas liecina, ka nedz leiboristiem, nedz konservatīvajiem neizdosies iegūt izšķirīgo vairākumu parlamentā. Reuters vēsta, ka liberāldemokrāti pašlaik diezgan izvairīgi runā par potenciālajiem sabiedrības partneriem. "Mūsu vēlme runāt ar citām partijām būs atkarīga no balsojuma rezultātiem," sacījis partijas pārstāvis Vinss Keibls. Leiboristi, kuri pēc 13 gadu atrašanās pie varas nobažījušies par iespējamo zaudējumu, tikmēr jau sākuši meklēt kontaktus ar liberāldemokrātiem. Izglītības ministrs Eds Bolls, piemēram, paziņojis, ka apgabalos, kuros ir sīva cīņa starp liberāldemokrātu un konservatīvo kandidātiem, leiboristu piekritējiem būtu jāatbalsta liberāldemokrāti. Viņš arī nav kavējies līdzīgu atbalstu lūgt liberāldemokrātu vēlētājiem apgabalos, kur šīs partijas pārstāvjiem nav izredžu uz uzvaru. Tiesa, leiboristu kampaņas koordinators Daglass Aleksanders paudis bažas par iespējamo liberāldemokrātu atbalstītu koalīciju, kurā premjers būtu konservatīvo līderis Deivids Kemerons, ziņo AP. Uz dažām vietām parlamentā cer arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija, kas jau likusi manīt, ka vēlas iesaistīties koalīcijā ar konservatīvajiem, ziņo Daily Telegraph.