Zemkopības ministrija (ZM) dara visu iespējamo, lai risinātu lietu virzību saistībā ar Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Tiklīdz uzzinājām par problēmu, aizsūtīju vēstuli Eiropas Savienības (ES) Vides, jūrniecības un zvejniecības komisāram Karmenam Vellam par Latvijas zvejas tiesībām reģionā un lūgumu nekavējoties risināt nepatīkamo situāciju. Savukārt pirmdien Eiropas Zivsaimniecības ģenerāldirektorātā ministrijas pārstāvji tikās ar augsta līmeņa ierēdņiem sarunās par šo jautājumu, tur piedalījās arī Latvijas vēstnieks Briselē Juris Štālmeistars," sacīja Dūklavs.
"Tā ka gribu uzsvērt, ka mēs Briselē visu laiku aktualizējam šo lietu," piebilda ministrs.
Kā ziņots, Norvēģijas varas iestādes arestējušas Latvijas zvejas kuģi "Senators", kurš saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Ārlietu ministrija (ĀM) vakar iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot Latvijas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi. Izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos.
LETA jau vēstīja, ka, saskaņā ar izdevuma "The Independent Barents Observer" ziņoto, Latvijas kuģis pagājušajā nedēļā aizturēts, jo apkalpe esot nodarbojusies ar nelegālu zveju, par ko liecinot ap 2600 jūrā izliktās krabju ķeršanas ierīces, turklāt apkalpei neesot bijis nepieciešamās atļaujas. "Senators" krasta apsardzes kuģa pavadībā nogādāts līdz krastam, kur nodots policijas rīcībā. Vienlaikus izdevums norāda, ka lielākā daļa valstu, kam arī ir zvejas tiesības Svalbāras reģionā, Latvijas kuģa arestu neatbalsta un uzskata to par politiski motivētu.
Kā norādīja Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits, kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu.
"Šis ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses ne tikai pret Latviju, bet pret ES kopumā. Ja Norvēģija nemainīs savu nostāju un turpinās diskriminēt Latvijas likumiskās tiesības, strīdu var nākties izšķirt Starptautiskajā tiesā Hāgā," piebilda asociācijas vadītājs.
Jau vēstīts, ka pērn decembrī Zemkopības ministrija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē panāca Latvijas zvejnieku interesēm atbilstošas sniega krabju zvejas iespējas 2017.gadā Svalbāras (Špicbergenas) reģionā, nodrošinot pieprasīto kuģu licenču skaitu sniega krabju zvejai.
Līdz ar to sniega krabjus šogad drīkst zvejot 11 Latvijas tāljūras zvejas kuģi, turklāt panākts, ka nav noteikts kuģu skaita ierobežojums, kas vienlaikus var atrasties šajā zvejas apgabalā.
Latvija līgumam par zvejas tiesībām Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) teritoriālajos ūdeņos pievienojās pērn, ratificējot līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Zviedriju, Lielbritāniju un Īriju.