Rīgas iedvesma Sanktpēterburgā

INTERESE LIELA. Rīgas mēram Nilam Ušakovam un Sanktpēterburgas gubernatoram Georgijam Poltavčenko pēc tikšanās bija jāatbild uz daudziem žurnālistu jautājumiem © Publicitātes foto

Sanktpēterburgā noslēgušās Rīgas dienas, kurās galvenais akcents tika likts uz saimnieciskiem, ekonomiskiem jautājumiem un tūrismu, un, protams, neizpalika arī kultūras programma.

Sniegs un grausti

Uz Pēterburgu bija devusies samērā plaša delegācija no Rīgas domes, un atšķirībā no iepriekšējām Rīgas dienām kaimiņvalsts kultūras galvaspilsētā 2011. gadā, kad liels uzsvars tika likts uz dažādiem kultūras pasākumiem un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas prezentāciju, šoreiz pirmajā plānā bija dažādi saimnieciski un ekonomiski jautājumi. Rīgas pilsētas mēra Nila Ušakova tikšanās laikā ar Sanktpēterburgas gubernatoru Georgiju Poltavčenko uzmanība tika pievērsta trim jautājumu blokiem - pilsētas saimniecība, tūrisms un kultūra.

Saimniecisko jautājumu blokā dominēja divi - sniega izvešana no pilsētas un grausti, proti, tikšana galā ar tiem. Kā sarunas laikā uzsvēra N. Ušakovs, jau pērnajā ziemā Rīgas domes attiecīgo sfēru darbinieki apmeklēja Sanktpēterburgu, lai iepazītos ar pilsētas pieredzi ielu uzturēšanā ziemas laikā. Sanktpēterburgā veiksmīgi izmanto sniega kausējamās mašīnas, un gubernators G. Poltavčenko informēja, ka pilsēta atteikusies no dažādu reaģentu izmantošanas un iegādājusies pietiekamu skaitu sniega kausējamo mašīnu. Protams, izdevumi, kas saistīti ar sniega savākšanu, ir palielinājušies par apmēram 10-12 procentiem, taču Sanktpēterburgas galva uzskata, ka uz šo jautājumu jāskatās kompleksi, jo vienlaikus ar to tiek gūta pietiekami liela ekonomija - samazinās autotransporta līdzekļu korozija, netiek bojāti cilvēku apavi. Arī Rīgā šogad plānotas izmaiņas sniega izvešanā, jaunās sniega savākšanas mašīnas, visticamāk, tiks iepirktas Baltkrievijā. Sanktpēterburgas plānos ir ziemas laikā mēģināt izmantot arī sadrupinātu granītu, līdzīgi, kā to dara Ziemeļvalstīs, taču vienlaikus jādomā arī par to, kā granīta drumslas savākt pēc ziemas, lai nerastos problēmas pilsētas kanalizācijas sistēmai. Meklējot dažādus risinājumus sniega problēmai, abu pilsētu galvas atzina, ka pilnībā nav iespējams atteikties no sāls izmantošanas.

Savukārt Sanktpēterburgas varas pārstāvjus interesēja Rīgas pieredze jautājumos, kas saistīti ar pilsētas graustiem. «Kad es 2009. gadā kļuvu par mēru, mūsu pilsētā bija apmēram 500 ēku, kas apdraudēja cilvēku drošību un bojāja Rīgas ārējo veidolu, bet 2016. gadā liela daļa no degradētajām ēkām ir nojauktas vai savestas kārtībā,» atzina N. Ušakovs. Kā zināms, mūsu pilsētas vara pret graustu īpašniekiem piemēro dažādus administratīvus ietekmēšanas līdzekļus - īpašnieki tiek brīdināti un tiek dots laiks, lai īpašumus savestu kārtībā, bet, ja tas netiek darīts, īpašums tiek nojaukts, bet šai darbībai iztērētie līdzekļi tiek piedzīti no īpašnieka. Ļoti efektīvs līdzeklis ir izrādījies paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Sanktpēterburgas gubernators G. Poltavčenko atzina, ka viņa pilsētā graustu jautājumi tiek risināti tikai un vienīgi tiesas ceļā, tāpēc reāli tas ir gados mērāms process, bet Rīgas pieredzi ir vērts apzināt un pētīt.

Tikšanās laikā pilsētas gubernators G. Poltavčenko uzsvēra, ka tikšanās ar Rīgas kolēģiem ir regulāras, izveidojušās siltas draudzīgas attiecības, tomēr atzina, ka sociāli ekonomiskajās attiecībās ne viss ir tik gludi. 2016. gada pirmajā pusgadā tirdzniecība starp Sanktpēterburgu un Latviju samazinājusies par 25% salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2015. gadā. Sanktpēterburgas tirdzniecības partneru sarakstā Latvija ir tikai 25. vietā. «Tādi pasākumi kā Rīgas dienas, ir svarīgi tādēļ, lai Eiropas un Sanktpēterburgas attiecības atgrieztos pirmskrīzes līmenī,» atzina G. Poltavčenko.

Vēl Rīgas dienu laikā pilsētas mēram N. Ušakovam bija tikšanās ar Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētāju Vjačeslavu Makarovu, kā arī Sanktpēterburgas Valsts universitātes politoloģijas un starptautisko attiecību nodaļu studentiem. Kā jau bija paredzams, studenti uzdeva jautājumus, kas saistīti ar krievu valodas lietošanu Latvijā, bet īpaši liela interese bija par biznesa jautājumiem, jo īpaši par kravu samazināšanos Latvijas ostās. Rīgas mērs atzina, ka osta, kurā strādā apmēram 20 tūkstoši darbinieku, ir svarīgs uzņēmums pilsētai. N. Ušakovs uzsvēra, ka šobrīd daudz tiek runāts par to, ka Krievija kravas virza prom no Latvijas ne īpaši labo starpvalstu attiecību dēļ, bet, viņaprāt, tas ir saimniecisks jautājums. No vienas puses, katrai valstij ir izdevīgi apkalpot kravas pašas ostās, no otras - kravas vienmēr iet uz pašu izdevīgāko ostu. «Mums jāpārbauda, vai Krievijas uzņēmumiem Rīga varēs piedāvāt pietiekami interesantus noteikumus, lai tranzīts tomēr nepārtrūktu,» uzsvēra N. Ušakovs.

Tūrisms kā sāpju bērns

Tūrisms bija viens no šā gada Rīgas dienu Sanktpēterburgā galvenajiem intereses objektiem. Tiesa, Sanktpēterburgai nav par ko žēloties, tieši otrādi, tā var lepoties ar tūristu skaitu, un to arī uzsvēra gubernators G. Poltavčenko - šogad tūristu skaits pilsētā paredzams rekordliels - vairāk nekā divi miljoni - un vēl rekordliels - apmēram 120 - bijis kruīza kuģu skaits. Un tam ir divi skaidrojumi. Pirmais, Sanktpēterburgu iespējams apmeklēt bez Krievijas vīzas, ja pilsētā tūrists ierodas ar jūras transportu un uzturas ne ilgāk par 72 stundām. Tieši tas arī radījis kruīza kuģu piedāvāto ceļojumu popularitāti. Otrs skaidrojums milzīgajam tūristu skaita kāpumam ir tiešo reisu atklāšana no Ķīnas. Starp citu, ceļotājiem no šīs valsts esot milzīga interese par objektiem, kas saistīti ar «boļševistisko vēsturi», tāpēc tūristu grupas pie pilsētas gubernatora pašreizējās rezidences, kas kādreiz bija Smoļnijs un kura priekšā joprojām atrodas piemineklis Ļeņinam, ir «ikdienas norma».

Rīgas mērs N. Ušakovs izteicās, ka viņu pārņemot balta skaudība, redzot, cik daudz tūristu no Āzijas valstīm ir Pēterburgā, un atzina, ka, iespējams, varētu meklēt risinājumus, lai vismaz daļa no šīs tūristu plūsmas sava ceļojuma laikā nonāktu arī Rīgā. Risināmo jautājumu vidū ir arī Rīgas «iekļaušana» kruīza kompāniju piedāvājumā, jo nenoliedzami Sanktpēterburga varētu būt objekts ar vislielāko vilkmi tūristu vidū, bet vienlaikus arī Rīga varētu būt interesants piedāvājums. Rīgas mērs N. Ušakovs atzina, ka kopumā tūristu skaits Rīgā ir ar augošu līkni un būtiskus rezultātus devusi pilsētas reklāmas kampaņa ārvalstīs, kas uzsākta 2009. gadā, kas, kā zināms, bija ļoti grūts pilsētai, tās ienākumi samazinājās par trešo daļu, daudz kas bija jāsamazina, bet pilsētas reklāmas kampaņa ārvalstīs īstenota un pēc pāris gadiem tā devusi atdevi - tūristu skaits Latvijas galvaspilsētā trīskāršojies.

Tomēr Krievijas tūristu skaits Rīgā krasi samazinājies kopš 2014. gada, lai gan jau šogad ir pozitīva līkne - par 20 procentiem palielinājies tūristu skaits no Krievijas. Rīgas dienu laikā savu īpašo prezentāciju veica arī Rīgas tūrisma attīstības birojs, uz tikšanos aicinot tūrisma firmu pārstāvjus, lai gan skaidrs, ka mūsdienu apstākļos ļoti daudzi ceļo patstāvīgi, neizmantojot nozares firmu pakalpojumus. Saskaņā ar Latvijas Republikas ģenerālkonsultāta Sanktpēterburgā sniegto informāciju pērn izsniegto vīzu skaits bija vien 9830 un tikai 1874 no tām - ar mērķi «tūrisms», šogad pirmajos trīs ceturkšņos izsniegtas 7618 vīzas, no tām tūrisms kā mūsu valsts apmeklējuma mērķis norādīts 1858 pieteikumos. Vislielākais izsniegto vīzu skaits bijis 2012. gadā - 17 900 (no tām 3793 tūrisms norādīts kā ceļojuma mērķis).

Pauls, džezs un Brāļu kapi

Šajās Rīgas dienās Sanktpēterburgā kultūras sadaļa nebija pārāk liela - dienu svinīgā atklāšana norisinājās Arkādija Raikina vārdā nosauktajā Estrādes teātrī. Vispirms tika atklāta maestro Raimondam Paulam veltīta fotogrāfiju izstāde Tikšanās ar Raimondu Paulu, kurā izlikti darbi, kuros dažādi fotogrāfi komponistu iemūžinājuši dažādās dzīves situācijā. Īpašu interesi raisīja komponista mazmeitas Monikas Pedersenas fotogrāfijas, kuros maestro noķerts privātos mirkļos ārpus skatuves. Rīgas dienu Sanktpēterburgā atklāšanas koncertā uzstājās Latvijas Radio Big Band, Intars Busulis un Kristīne Prauliņa, kurai bija arī koncerts Sanktpēterburgas filharmonijā. 45. bērnu mūzikas skolā notika arī A. Dombrovska mūzikas skolas audzēkņu koncerts, bet sportisko sadaļu pārstāvēja draudzības spēle hokejā starp Rīgas un Sanktpēterburgas jauniešu komandām (U14).

Tikšanās laikā izvērtēšanai tika izvirzīta vēl viena ideja - festivāla Klasika Baltijā organizēšana, kam starts varētu tikt dots Pēterburgā, bet pēcāk tas notiktu Rīgā, un, iespējams, varētu tikt piesaistītas arī citas pilsētas pie Baltijas jūras. G. Poltavčenko: «Sanktpēterburgā jau esam iesākuši rīkot līdzīgus festivālus, un tiem ir milzu popularitāte. Kāpēc mums neapvienot spēkus? Tas dos iespēju mums uzzināt vairāk citam par citu, kā arī iespēju baudīt mākslu pilsētas iedzīvotājiem, turklāt vēl varētu arī sekmēt tūrismu. Jo patiesai mākslai robežu nav, tā piesaista tos, kurus māksla interesē, un tādu cilvēku pasaulē nav mazums. Ticu, ka jau nākamajā gadā šo projektu varētu iesākt.» Arī N. Ušakovs pauda atbalstu šai idejai: «Klasiskās mūzikas jomā mums ir, ko parādīt. Šāds festivāls būtu lieliska reklāma pilsētai. Esmu pārliecināts, ka spētu piesaistīt vairākus mūsu operdziedātājus, kas šobrīd vispirms uzstājas nevis Rīgā, bet citās valstīs un tādējādi sekmēt Latvijas un Rīgas tēlu pasaulē.»

Ceļojošā izstāde Brāļu kapiem - 100 tika atklāta Pilsētas skulptūru valsts muzejā, ar šo projektu Rīgas dome turpina tradīcijas - 2011. gadā notikušajās Rīgas dienās Sanktpēterburgā tika rīkota starptautiska konference Pieminekļu uzturēšana un saglabāšana pilsētvidē Rīgā un Sanktpēterburgā. Pieredze un prakse, kā arī tika atklāta piemiņas plāksne Jāzepam Vītolam, bet Sanktpēterburgas dienās Rīgā 2014. gadā notika apaļais galds Sanktpēterburgas un Rīgas sadarbība vēsturisko pieminekļu aizsardzības un restaurācijas jomā. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis Neatkarīgajai uzsvēra: «Krievijā klajā nācis izdevums par izcilākajiem kultūras pieminekļiem Krievijas impērijā, un šajā sarakstā iekļauti arī Brāļu kapi. Nevajag aizmirst, ka laikā, kad Brāļu kapi radās, tas bija fenomens, tolaik tādu ne Krievijas impērijā, ne Eiropā vispār nebija.» Arī šoreiz daudz strādāts pie tā, lai atklātu piemiņas plāksni mūsu izcilajam gleznotājam Janim Rozentālam, kurš savulaik studējis Sanktpēterburgā, taču, tā kā Krievijā ir ļoti stingri likumi piemiņas plākšņu uzstādīšanā un nepieciešams tās «pamatot» ar arhīva dokumentiem, bet tie pagaidām vēl nav atrasti, piemiņas plāksne Janim Rozentālam viņa pirmajā dzīvesvietā Kazaņas ielā 80 Sanktpēterburgā paliek iesākts, bet līdz galam nepadarīts darbs.

Latvijas Republikas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Irina Mangule Neatkarīgajai atzina, ka Latvijas un Rīgas vārds regulāri izskan Sanktpēterburgā, ne tikai Rīgas dienu ietvaros. «Mēs esam kaimiņi, mūs pazīst gadu gadiem. Sanktpēterburga ne tikai skaitās, bet arī ir Krievijas kultūras galvaspilsēta, ik pa laikam te notiek arī dažādi pasākumi, kas atgādina par Latviju.»

Rīgas domes Ārlietu pārvaldes direktore Baiba BukaVaivade atgādina, ka 1997. gadā tika parakstīts nodomu protokols par sadraudzību starp Rīgu un Sanktpēterburgu, bet vien 2006. gadā tika parakstīta oficiāla vienošanās. «Mūsu sadarbība ir ļoti veiksmīga. Un vienošanās paredz, ka abas pilsētas regulāri rīkos savas dienas, tas nozīmē, ka pēc diviem gadiem Sanktpēterburgu gaidām Rīgā,» cer B. BukaVaivade.



Svarīgākais