VAKARA ZIŅAS: Daudzi latvieši Anglijā ir šokā, jo zaudēs darbu un sociālos pabalstus

«Viena maza turku pupa ceļoja uz Angliju, Anglija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta...» Šo visiem labi zināmo bērnu skaitāmpantiņu Jāņu dienā ironiski atsauca atmiņā un skandēja ne viens vien Lielbritānijā dzīvojošs latvietis. Tas nu bija noticis, briti un daudzmiljonu lielās Apvienotās Karalistes iedzīvotāji 24. jūnijā pamodās jau citā Lielbritānijā.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) vēsturiskajā referendumā, sauktu arī par «BREXIT», atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir apmēram 700 tūkstošu. Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte notikušajā referendumā bija 72,2%. Šādu balsotāju aktivitāti Lielbritānija nebija pieredzējusi kopš 1977. gada.

Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons rītā pēc referenduma paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservatīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES būs jāvada jaunajai valdībai. Saistībā ar ziņām par izstāšanās piekritēju uzvaru Lielbritānijas mārciņas kurss sasniedza zemāko līmeni kopš 1985. gada un īsā laikā mārciņa zaudēja 10% vērtības. Strauji kritās arī naftas un akciju cenas pasaules biržās.

Reakcija pēc referenduma - šoks, pārsteigums, vilšanās un protesti

Pēc referenduma Lielbritānijā ir daudz neapmierināto ar vairākuma vēlmi pamest Eiropas Savienību. Jau vairāk nekā viens miljons britu ir parakstījuši petīciju par atkārtota referenduma rīkošanu. Tikmēr Eiropas Savienības dibinātājvalstis mudina Lielbritāniju nevilcināties sākt izstāšanās sarunas. Bez tam Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena nekavējoties uzsāka neatliekamas sarunas Briselē, lai «aizsargātu Skotijas vietu Eiropas Savienībā». Vairums skotu bija «pret» izstāšanos, kas rada draudus, ka Apvienotā Karaliste var sašķelties. Tie, kuri referendumā balsoja par palikšanu ES, jutās dziļi vīlušies, kas bija jūtams arī Londonas ielās - lai izteiktu nepatiku par referenduma iznākumu, ielās uzreiz izgāja desmitiem jauniešu, bet pēc pāris dienām Trafalgāra laukumā tika rīkots pretizstāšanās mītiņš. Turot rokās plakātus ar dažādiem skaļiem saukļiem, protestētāji pauda savus uzskatus par nepieciešamību Lielbritānijai palikt ES dalībvalstu sastāvā.

Jāņu rītā «Brexit» pārstāja kļūt tikai par populistu ņemšanos un kļuva par neizbēgamu nākotni arī daudzskaitliskajai imigrantu kopienai, arī iebraucējiem no Latvijas. Daudzi pat nepieļāva domu, ka izstāšanās no ES varētu patiesi notikt, un paļāvās uz britu - savu kaimiņu, kolēģu, draugu - veselo saprātu, jo latviešiem kā ES pilsoņiem nebija tiesības piedalīties referendumā, tādējādi lemt arī savu nākotni.

Referenduma rezultāti tika apspriesti visur - TV, sabiedriskajā transportā, mājās, darbā, krogos un kafejnīcās, kā arī sociālajos tīklos. Jautājumu bija vairāk nekā atbilžu, pārmaiņu trauksme mijās ar neziņu un nedrošību.

Tulkošanas un konsultāciju biroja vadītāja Laima Brencs »Vakara Ziņām« atklāj: «Baidījos minēt un paredzēt referenduma rezultātus. Jutu, ka balsojums būs samērā vienāds - 50/50, tomēr cerēju, ka minimāls pārsvars izrādīsies par palikšanu. Kad ar vīru uzzinājām rezultātu, «palikām uz pauzes». Tas ir šoks, ar kuru sadzīvot un kuru pieņemt vēl šodien ir grūti. Vēl joprojām ceru uz kaut kādu brīnumu, piemēram, ka izrādīsies, ka kādi rezultāti nav saskaitīti vai kaut kas tamlīdzīgs.»

Šokēta par referenduma rezultātu bija arī portāla Lielbritānijas latviešiem www.latviesiem.co.uk galvenā redaktore Terēze Bogdanova: «Kopš piektdienas rīta, kad kļuva zināms Lielbritānijas referenduma rezultāts, mēģinu atgūties no šoka, ka tas tomēr ir noticis - Lielbritānijas pilsoņi ir balsojuši par izstāšanos no ES. Balsojuši, vadoties no emocionālā noskaņojuma, lielākoties balsojot pret imigrantiem, pret pašreizējo valdību vai ko citu, kas viņiem liedzis būt pilnība apmierinātiem ar savu dzīvi šajā valstī, taču kam diemžēl nav tiešas saiknes ar ES politiku un Lielbritānijas dalību šajā savienībā. Šoku pastiprina tas, ka daudzi aptaujātie vēlētāji, kuri balsoja par izstāšanos, nu nožēlo savu izvēli, bet politiķi, kuri vadīja izstāšanās kampaņu, sāk atzīties savos populistiskajos un nepatiesajos solījumos un skaidri demonstrē, ka viņiem nav nekāda tālākās virzības plāna. Tikmēr vadošajās partijās turpinās šķelšanās, un rodas sajūta, ka valstī valda politiskais haoss, un ir liels jautājums, kurš tad vadīs sarunas ar ES par izstāšanos. Premjers Deivids Kamerons ir paziņojis par atkāpšanos, bet amatā paliks līdz rudenim, lai, kā pats teica, «nesašūpotu šejienes politisko kuģi vēl vairāk». Tikmēr sociālajos tīklos cilvēki sāk dalīties ar rasisma un diskriminācijas piemēriem no reālās dzīves, kad kopš piektdienas ES valstu pilsoņiem ir bijis jāsaskaras ar nievājošo britu pilsoņu attieksmi un rasistiskiem izteikumiem. Daudzi Lielbritānijas pilsoņi nu cītīgāk pēta savu ģimenes koku un meklē iespēju iegūt citas ES valsts pilsonību. Savukārt tie Lielbritānijas pilsoņi, kuri balsoja par izstāšanos, ir radījuši haosu un neskaidrību ne tikai ES pilsoņiem, bet arī sev pašiem, jo šejienes ekonomikas sektora nestabilitāte un viļņošanās jau skars visus, nešķirojot pēc pilsoniskās piederības.»

Kas notiks tālāk?

Lielbritānijā dzīvo nozīmīga, daudzskaitlīga un daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. «Brexit» balsojuma rezultātā Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas izbraucējiem, kam nav Lielbritānijas pilsonības, ir radīta neskaidrība par nākotni šajā valstī - par viņu darba vietām vai studiju iespējām, uzturēšanās nosacījumiem un sociālo nodrošinājumu.

«Domāju, ka briti zina, ko dara. Ja viņi ir pieņēmuši tādu lēmumu, tad tas ir nopietni. Es Lielbritānijā dzīvoju no 2002. gada, un, manuprāt, mani tik viegli nevarētu palūgt aizbraukt no šīs valsts. Vairāk mani uztrauc ceļošana uz citām valstīm, bet, kamēr viss ir pa vecam, īpaši nesatraucos un neļaujos panikai. Neko citu iesākt vai ietekmēt es taču nevaru,» vēsu prātu apjukumā pēc referenduma cenšas saglabāt latviešu radiostacijas Lielbritānijā «ONFM» vadītājs Jānis TriblisRuncītis.

Tomēr daudzi ES pilsoņi, kuri dzīvo Lielbritānijā, ir arī nepatīkami pārsteigti, apzinoties, ka daudzi balsoja par izstāšanos, protestējot tieši pret migrantiem no Eiropas. Referendums atvēris arī politkorektuma Pandoras lādi, kad vietējie atklāti sākuši paust nepatiku pret imigrantiem un nievājoši izturas pret viņu bērniem izglītības iestādēs. Katru dienu sociālajos tīklos sāk parādīties naida un neiecietības kurinātu incidentu pierādījumi, ar kuriem saskaras poļu, rumāņu, lietuviešu un arī latviešu kopienas pārstāvji Anglijā. Lielākā daļa šajos incidentos vaino britu eiroskeptiķu izvērsto meistarīgo, tomēr melīgo kampaņu, kurā manipulēja ar britu jūtām, bet līdz galam neskaidroja «Brexit» trūkumus un mīnusus.

Laima Brencs, kura ikdienā Lielbritānijā palīdz desmitiem latviešu risināt ar tulkošanu saistītas problēmsituācijas valsts iestādēs un institūcijās, »Vakara Ziņām« stāsta: «Pastāstīšu savu klientu pieredzi, kuri zvana un raksta, prasa padomu, ko darīt, ja bērnam skolā uz somas uzrakstīts: «Take this bag and go back were u come from» (Paņem savu somu un tinies uz turieni, no kurienes esi nācis, - red. piezīme). Skolotāja tikai esot nosmējusies un teikusi, ka tas bija joks. Pēkšņi visi asprātīgi sūta «ārzemniekus» mājās. Tomēr ne jau mēs, eiropieši, vien esam nobijušies, paši briti taču arī, jo neviens nezina, kas gaidāms nākotnē. Politiķiem TV diskusijās uzdod jautājumus, bet viņi paši strīdas savā starpā. Tad no kurienes nāk šī neziņa - apjukums un bailes? Uzvarētājiem - politiķiem, izrādās, plāna nemaz nav bijis. Daudzi solījumi tika atsaukti pirmajās divās dienās. Tātad valdības locekļi strīdas viens ar otru, tauta strīdas savā starpā, ģimenē strīdas un vaino viens otru, un mēs vēl brīnāmies, ka bērni viens otram met ar akmeni?»

Šobrīd nevienam nav skaidras atbildes uz jautājumiem, kas un kā tagad notiks tālāk, - vien daži minējumi un apstiprinājumi, ka lēmumi tiks pieņemti britiem raksturīgajā vēsā mierā. Atgādināsim, ka arī Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā izteikusi nožēlu par Lielbritānijas referenduma par dalību ES rezultātiem. Tuvākajā laikā jāsāk sarunas par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības noteikumiem un turpmāko attiecību modeli. Eiropas Latviešu apvienība ir aicinājusi Latvijas valdību šajās sarunās apņēmīgi aizstāvēt savus piederīgos, viņu tiesības un intereses un nepieļaut diskrimināciju. Tomēr tā ir arī norādījusi, ka jaunie apstākļi varētu atturēt uz Lielbritāniju doties daļu no cilvēkiem, kas apsvēra izbraukšanu no Latvijas, vai pamudināt nesenos izbraucējus atgriezties.