14. maijā Stokholmā notikušajā starptautiskajā dziesmu konkursā «Eirovīzija – 2016» finālā triumfēja Ukrainas pārstāve Džamala ar pašas sarakstīto skaudro vēsturisko balādi «1944».
Skandāls par rezultātiem
Starptautiskā Eirovīzijas konkursa finālā, kad negaidot uzvarēja Ukrainas pārstāve Džamala, savu sašutumu pauda ne tikai Krievijas dziedātāja un bukmeikeru favorīta Sergeja Lazareva fanu ordas, bet arī Krievijas politiķi un Kremļa pārstāvji, aicinot savu valsti nākamgad Eirovīziju boikotēt pavisam. Varas pārstāvju izteikumos dominēja minējumi par ģeopolitikas triumfu šā gada karnevāliskajos Eirāzijas dziesmu svētkos, kuri nav spējuši palikt apolitiski. Kā zināms, Eirovīzijas dziesmu konkursā patiešām ir aizliegts paust politiskus tekstus. «Tā nebija ukraiņu dziedātāja Džamala un viņas dziesma «1944», kas uzvarēja 2016. gada Eirovīzijā, tā bija politika, kas sakāva mākslu,» izteicās valdošās partijas «Vienotā Krievija» politiķis Francs Klincevičs. Krievija vēl pirms konkursa protestēja pret Džamalas dziesmu, taču Eirovīzijas rīkotāji uzskatīja, ka tā atbilst konkursa noteikumiem, jo netika nosaukta vārdā nedz Krima, nedz deportācijas. Tomēr Eirovīzijas auditorija saprata savu un saprata visu pareizi, ka Džamala savā dziesmā izdziedāja savas tautas sāpi, bet 1944. gada notikumiem tika vilktas paralēles ar Krimas aneksiju, ko 2014. gadā veica Krievija.
Lidostā dziedātāju sagaida fanu pūļi
Pēc konkursa rezultātu apspriešanas, organizatoru un balsojumu sistēmas kritikas, kā arī nenoliedzama fakta, ka nākamajā dienā pēc Eirovīzijas fināla tikai reti kurš visā pasaulē varēja atcerēties dziesmas meldiņu, jo par lipīgu hitu šī dziesma nekad nekļūs, Džamala dzimtenē atgriezās kā nacionālā varone. Viņas dziesma bija kļuvusi par nacionālo manifestu, un lūgums tajā «Neaprijiet manu dvēseli!» uzrunāja daudzas tautas. Tūlīt pēc nolaišanās Borispilas lidostā netālu no Kijevas Džamalu sveica sagaidītāju pūļi, kas sajūsmā un vēlmē pieskarties dziedātājai gandrīz viņu nobradāja. Eirovīzijas uzvarētājai lidostā aizkustināti salutēja arī drošības struktūru pārstāvji, no kuriem, izpildot valsts himnu, daudzi pat apraudājās. Pēc atgriešanās Džamala steidza uz Kijevu, kur viņu nepacietīgi gaidīja valsts prezidents Petro Porošenko, lai visas valsts vārdā pateiktos par godu un slavu, ko Džamala sagādājusi ukraiņu tautai.
Izvairās publiski apspriest privāto dzīvi
Dienu pirms konkursa fināla Džamala intervijā britu laikrakstam «The Guardian» atzina, ka dziesma ir politiski piesātināta. Viņa nav bijusi dzimtajā Krimā gandrīz divus gadus, baidoties no aresta, bet lielākā daļa ģimenes locekļu tur vēl dzīvo. Lai gan dziesma ir par 1944. gada notikumiem, tā ir arī par Krimas aneksiju. « Protams, tā ir arī par 2014. gadu. Šajos divos gados manā dzīvē ir noticis daudzkas skumjš. Iedomājieties, kā ir būt māksliniekam, radošai personībai, kurš nevar atgriezties mājās jau divus gadus. Vectēvu, kuram ir 90 gadu, es redzu tikai ar «Skype» palīdzību, jo nevaru viņu apciemot. Kā man būtu jārīkojas, jādzied tikai mīļas dziesmiņas un nav jādomā par to? Protams, ka es tā nevaru.»
Dziedātājas māte Gaļina Tumasova krievu medijam «Life.ru» atklāja, ka sākotnēji Džamala Eirovīzijā vēlējās izpildīt citu dziesmu un šī bija paredzēta, uzstājoties 18. maija pasākumā, krievu tatāru deportācijas piemiņas dienā. Taču aizkustinātā konkursa atlases žūrija vienbalsīgi izvēlējās šo dziesmu, par kuras tapšanu viņa nav pārsteigta. «Mana meita ir izaugusi deportēto ģimenē. Mans tēvs tika izsūtīts no Armēnijas uz Vidusāziju, mana vīra ģimeni arī deportēja,» stāstīja dziedātājas māte.
32 gadus vecā Džamala, īstajā vārdā Susana Džamaladinova, ir Krimas tatāru izcelsmes ukraiņu džeza dziedātāja. 2000. gadā viņa uzvarēja starptautiskajā konkursā «Nākotnes balss», bet 2009. gadā plūca laurus Jūrmalā notikušajā konkursā «Jaunais vilnis». Pateicoties dalībai šajā konkursā, dziedātāja tika pie sava skatuves vārda, kas ir mūziķes uzvārda saīsinājums. Šobrīd dziedātāja dzīvo Kijevā, nav precējusies un izvairās publiski apspriest savu privāto dzīvi. Ar lielu azartu viņa dalās savā sajūsmā par aizraušanos ar jogu un to, ka gandrīz visu laiku velta mūzikai, jo baidās no klusuma.
Interesanti:
Otrajā vietā Eirovīzijas konkursā palika Austrālijas dziedātāja Dami Im ar kompozīciju «Sound Of Silence» (511), trešajā vietā - bukmeikeru favorīts Krievijas dalībnieks Sergejs Lazarevs ar skaņdarbu «You Are The Only One» (491).
Finālistus vērtēja Eirovīzijas dalībvalstu nacionālās žūrijas un skatītāji. Šogad pirmo reizi abu balsojumu rezultāti tika nosaukti atsevišķi.
Nacionālo žūriju vērtējumā pirmo vietu ieguva Austrālija (320), otro vietu - Ukraina (211), trešo vietu - Francija (148).
Savukārt Eirovīzijas skatītāji pirmo vietu iedeva Krievijai (361), otro vietu - Ukrainai (323), trešo vietu - Polijai (222), ko žūrijas bija atstājušas priekšpēdējā vietā.
Latvijas nacionālā žūrija pirmo vietu un 12 punktu piešķīra Ukrainai, otro vietu un desmit punktu - Lietuvai, trešo vietu un astoņus punktus - Zviedrijai. Savukārt Latvijas skatītāji pirmajā vietā ierindoja Krieviju, otrajā vietā - Ukrainu, trešajā vietā - Lietuvu.